Tu pat sēdi un elpo nepareizi.. Dažas pamācības dzīvei!  (19)

Tomēr kā izrādās mēs ne vienmēr protam pareizi tikt galā arī ar pašām organisma uzturēšanai nepieciešamākajām funkcijām, lai gan lielākā daļa no mums ir pārliecināti, ka tās viņu ķermeņi prot jau kopš zīdaiņa vecuma, vēsta portāls „Cracked". Lūk, dažas no tām lietām, ko mēs darām nepareizi:

Problēma:

Tieši tā, mēs pat šo delikāto, bet katra cilvēka dzīvībai tik ļoti nozīmīgo funkciju - tualetes apmeklējumu - darām nepareizi.

Problēma gan nav mūsos, bet gan tualešu dizainā, kāds tas pastāv jau kopš aptuveni 19. gadsimta vidus un patlaban pieņemts par attīstītās pasaules normu. Kamēr sistēma ir higiēniski pieņemama un šķietami ērta, pats veids, kādā cilvēkiem tā ir jāizmanto, tomēr ignorē ķermeņa uzbūves prasības.

Kā izrādās mums pierastie tualetes podi ir hemoroīdu un dažādu zarnu slimību galvenie iemesli. Turklāt šīs slimības izplatītas gandrīz tikai tajās pasaules daļās, kurās ir arī šie "augstā komforta" podi, kuri ar katru gadu pasaulē ir izplatīti aizvien plašāk.

Risinājums:

Kā noskaidrots kādā Vācijā veiktā pētījumā, kurā tika „novēroti" cilvēki šajā nodarbē, tad visātrāk, ērtāk un vienkāršāk atvieglojās tie cilvēki, kuri to darīja dziļā pietupienā. Arī gadījumos, kad poda sēžamā virma atradās vien pārdesmit centimetrus no zemes, process notika raitāk, kamēr „sēdētāji" tualetē pavadīja visilgāko laiku.

Lai cik savdabīgi tas nebūtu, šī procesa „attīstīšanā" cilvēce ir aizgājusi visai tālu no evolūcijas ceļā jau sen izstrādātajām metodēm, kuras cilvēki dabīgi izmantojuši gadsimtiem ilgi un kādas joprojām ir populāras teju visā neattīstītajā pasaulē.

Lai kompensētu neapdomīgo evolūcijas pavērsienu, proktologi iesaka mājās uzstādīt zemākos tualetes podus, kādi vien veikalos atrodami, kā arī izmantot pašu izgatavotus vai atbilstoši piemeklētus kāju palikņus, lai kājas varētu pacelt gaisā.

Problēma:

Jau no agra vecuma mēs esam ieraduši, ka karstas dušas piecminūte, liela ziepju daudzuma un aktīva sūkļa izmantošana ir svarīgi ikdienas priekšnoteikumi, lai tiktu vaļā no bezgala kaitīgajiem mikroorganismiem un nepatīkamām smakām. Turklāt, ja esi netīrs, visdrīzākais vari aizmirst par karjeru, randiņiem un mirsi viens un nabadzīgs savos netīrumos.

Tomēr mūsu ikdienas tīrības atkarība noārda tā saucamo raga slāni, kas klāj mūsu ādu. Bez šī slāņa šūnas paliek burtiski kailas un viegli ietekmējamas, kas savukārt tieši padara mūs "atvērtus" dažādām slimībām.

Vēl ne tik sen cilvēki mazgājās retāk, turklāt izmantoja vienu un to pašu ūdeni vairākkārt, kam nekādas smagas sekas gan nesekoja. Turklāt arī patlaban, mazgājoties pat piecpadsmit reizes dienā, mikroorganismi netiek iznīcināti, bet tikai pārvietoti no vienas vietas uz citu. Pat antibakteriālo ziepju iedarbība ir īslaicīga.

Risinājums:

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai saglabātu organismu veselu, ir saglabāt ādu klājošo raga slāni.

Nav noteikts, kāds ir maģiskais dušu skaits, kuru pārsniedzot tas tiks iznīcināts, bet tiek pieņemts, ka ar reizi diena pilnībā pietiek. Ja dušošanās notiek biežāk, āda nemaz nepaspēj atgūties no ļaunuma, kuru tai nodarījusi iepriekšējā ziepēšanās un skrubēšanās reize.

Turklāt mazgājoties nevajadzētu izmantot karstu, bet gan vēsu un maigi siltu ūdeni, kā arī izmantot pēc iespējas maigākas ziepes. Savukārt pēc dušas vēlams uzziest kādu mitrinošu krēmu, lai ķermenim palīdzētu atjaunot zaudēto raga slāni.

Savukārt, kad visas tīrības procedūras ir pabeigtas, ar dvieļa un fēna palīdzību parūpējies, lai tavs ķermenis un mati pēc iespējas ātrāk ir pilnībā sausi.

Problēma:

Ja reiz lasi šo ārkārtīgi pamācošo informāciju, visticamāk elpot tu proti un līdz šim brīdim šo darbību veiksmīgi izpildīji, taču iespējamība, ka to dari pareizi, tomēr ir maza. Visticamāk, dziļi ievelkot gaisu, tu pacel plecus un piepūt krūtis.

Protams, ko gan citu piepūst, ja jau tur atrodas plaušas, bet tomēr tā nav pareizi. Krūškurvja vietā kustēties vajadzētu tavai diafragmai (muskulim, kas atrodas starp plaušām un zarnām). Tikai retais to dara pareizi, kā dēļ lielākā daļa cilvēku izmanto tikai savu plaušu augšējo daļu, lai gan tieši plaušu apakšējā daļa ir spējīga uztvert un organismā nogādāt lielāku skābekļa apjomu.

Rezultātā mēs elpojam sekli un bieži, taču šūnām piegādātais skābeklis vienalga nav pietiekams, kā dēļ daudzi piedzīvo biežas galvassāpes, nogurumu, trauksmi un pat panikas lēkmes. Tāpat izplatīti simptomi tam ir mitras plaukstas, problēmas relaksēties, nepārtraukts nogurums un paaugstināta sāpju uztvere.

Risinājums:

Vienīgi zīdainīši prot elpot pareizi - prasmīgi izmantojot diafragmu, viņi elpo dziļi un pilnvērtīgi. Mūsdienu dzīves ritma dēļ mēs šo šo prasmi pamazām aizmirstam un izvēlamies neefektīvāku elpošanas versiju, taču labā ziņa ir tāda, ka šo prasmi iespējams atkal apgūt.

Lai trenētos, izmēģini ievilkt gaisu tā, lai šķietami piepildītu vēderu ar gaisu, kamēr krūtis un plecus atstāj nekustīgus. Šādi treniņi ne tikai nodrošinās lielāku skābekļa pieplūdi dažādiem orgāniem, bet arī pašu diafragmu padarīs spēcīgāku. Līdz ar katru ieelpu tu tādējādi saņemsi vairāk skābekli, nodrošinot lielāku tā pieplūdi smadzenēm, kas savukārt samazinās nogurumu.

Šī iemesla dēļ ļoti daudzi profesionālie sportisti elpošanas vingrinājumus mēdz uztvert pat nopietnāk nekā svīšanu svaru zālē.

Problēma:

Labi, varbūt mēs vēl pieņemam, ka mazgāties un elpot neprotam, bet atgulties un sapņu pasaulē aizvadīt nakti jau nu gan ir talants, ko esam izkopuši kopš dzimšanas. Tomēr nē - ja celies nakts vidū, raujies augšā no katras skaņas vai guli līdz pusdienas laikam un vienalga jūtams nogurums, tad visticamāk, gulēt neproti... tāpat kā to neprot 90% pārējās cilvēces.

Tradicionāli par šiem traucējumiem pastāstot ārstam, saņemsi recepti kādām no desmitiem zāļu, kuras paredzētas dziļāka miega nodrošināšanai vai nervu nomierināšanai.

Rezultāti gan no tā reti kad mainās - lai gan naktis gulētas cieši, no rīta esam gatavi kašķēties ar katru pretimnācēju, un pasaule šķiet briesmīga vieta. Ļaunākajos gadījumos radinieki no rīta var pavēstīt, ka esam  mēnessērdzīgi un naktī staigājam apkārt, tukšodami ledusskapi, lai gan neko tādu neatceramies.

Risinājums:

Problēma gan nav tajā, kā tu guli, bet gan tajā, kā miegā reaģē tavs ķermenis.

Pieņēmums, ka ķermenim jāguļ astoņas nepārtrauktas stundas ir pat pārsteidzoši jauns, jo vēl pirms dažiem gadsimtiem kas tāds nemaz nebija iedomājams, vēsta portāls „Cracked". Agrāk cilvēki esot gulējuši pa daļām - izbaudījuši trīs līdz piecas stundas ilgu miegu, tad stundu bijuši nomodā, bet pēcāk atkal likušies slīpi uz vidēji trim līdz piecām stundām. Šajā nomoda laikā gan mūsu senči nav uztraukušies par bezmiegu un vērojuši griestus, bet visticamāk gājuši uz tualeti, uzsmēķējuši, veldzējuši slāpes, mīlējušies un stāstījuši šausmu stāstus.

Pārmaiņas uz astoņu stundu gulēšanu galvenokārt izraisījušas darba ritma izmaiņas līdz ar manufaktūru izveidošanos, kā arī spuldzīšu izgudrošana, kas mākslīgi pagarināja „saturīgi" izmantojamo laiku.

Eksperti norāda, ka miega zāļu, nervu tablešu un citu mākslīgu preparātu vietā gan labāk ļauties dabas piedāvātajai nomoda stundai un šajā laikā palasīt kādu labu grāmatu, uz lapiņas pierakstīt šajā laikā radušās idejas vai laiku veltīt seksuālām izklaidēm ar partneri.

Pēc kāda laika, kas vidēji ilgst no pusstundas līdz pat divām vai trim tu atkal sajutīsies miegains un varēsi ļauties sapņu pasaulei. Par šiem nakts piedzīvojumiem gan nevajadzētu satraukties, jo tie parasti neatstāj negatīvu ietekmi uz nākamo dienu.

Problēma:

Tiesa, nepareizi dzemdēt spēj tikai sievietes, turklāt mūsdienās tas vienmēr notiek profesionāļu klātbūtnē. Tomēr pat vīrieši būs pārsteigti uzzināt, ka par spīti ārstu uzraudzībai lielākā daļa no mums pasaulē tomēr nākuši nepareizi.

Tieši ārstu izkoptā prakse bērniņu pieņemt, kad māte ir atgūlusies uz muguras un kājas ir paceltas gaisā, ir kaitīga. Pat Pasaules Veselības organizācija šo metodi cenšas izskaust kā bērniem un jaunajām māmiņām nelabvēlīgu.

Tas skaidrojams ar to, ka bērniņš šajā pozīcijā ir spiests nākt pasaulē pretēji gravitācijas likumiem, radot papildu pūles grūtniecei. Tāpat šādi dzemdības ir ilgākas, izraisot dažādus traumu iegūšanas riskus un skābekļa pārāk ilgu bloķēšanu.

Risinājums:

Protams, šo populāro pozu ārsti ir „izkopuši" savas ērtības dēļ, jo tādējādi viņi ir visērtākajā pozīcijā saņemt bērniņu. Vienlaikus dzemdēšana katrā individuālā gadījumā tomēr ir atšķirīgs process, kurā viena grūtniece labi jutīsies guļus, cita stāvus.

Tomēr visērtāk gan bērnam, gan jaunajai māmiņai dzemdēt ir tupus pozīcijā. Šādā stāvoklī zīdainim ir vislielākā kustību brīvība - viņam atvēlētā telpa pieaug pat par vidēji 10%, kas nozīmē, ka šādi iespējams ievērojami samazināt gan māmiņu, gan jaundzimušā traumas.

Problēma:

Kopš skolas gadiem, kad ar varu tikām vilkti uz bezgala ļaunā zobārsta kabinetu, esam iemācīti, ka zobus vēlams tīrīt vismaz divreiz dienā. Šādas darbības pozitīvi ietekmē elpas svaigumu un zobu toni, novēršot to pārvēršanos brūnos robotos veidojumos.

Tomēr zobārsti noskaidrojuši, ka cilvēkiem, īpaši bērniem līdz desmit gadu vecumam zobus nevajadzētu tīrīt pārāk aizrautīgi tūlīt pēc katras uzkodu reizes. Kā izrādās, ēdiens emalju padara mīkstāku, bet, ja zobi tiek noskrubēti tūlīt pēc ēdienreizes, tad līdz ar pārtikas atliekām mēs atvadāmies arī no zobus aizsargājošās emaljas.

Risinājums:

Tā vietā daudz noderīgāka ir zobu diegošana, jo zobu diegi patiešām likvidē ēdiena paliekas, kas zobiem burtiski ir visvairāk piespiestas klāt, bet tajā pašā laikā nenoņem emaljas slāni.

Tomēr vienā ziņā zobārstiem ir taisnība - zobus vēlams tīrīt divreiz dienā, tikai to nevajag darīt uzreiz pēc ēdienreizēm. Ļaujiet tiem nedaudz "atpūsties" vai arī mazgājiet tos tieši pirms ēdienreizēm.

Tāpat nevajadzētu aizrauties ar cietu sariņu zobu birstēm, bet tā vietā labāk izvēlēties mīkstākas versijas un pievērsties smaganu masēšanai, ne zobu norīvēšanai.

Problēma:

Ilglaicīga sēdēšana var novest pie diabēta, dažādām sirds slimībām un par vēža, turklāt nav pat svarīgi, cik ilgu laiku pēcāk pavadāt svaru zālē vai skrienot. Kopumā ilgāka sēdēšana samazina dzīves garumu, pie kā galvenokārt vainojams cilvēka ģeniālais izgudrojums - krēsls.

Krēsli ar atzveltni ir pazīstami jau tūkstošiem gadu, taču līdz pat nesenam laikam tie bija tikai vadošo cilvēku privilēģija. Karaļu un karavadoņi sēdēja tā saucamajā tronī jeb krēslā ar atzveltni, kamēr parastie pelēkie darbaļaudis sēdēja uz parastiem beņķīšiem.

Pat iegāzties biroja krēslos ir ļoti neveselīgi, neņemot vērā visus tehnoloģiskos, ergonomiskos, ventilējošos un kādus vēl ne uzlabojumus. Ja sēžam uz parasta krēsla bez atzveltnes vai stāvam, mūsu dziļie muskuļi ir aktīvi, taču, iezveļoties krēslā, mēs tiem ļaujam relaksēties un pamazām atrofēties, atstājot visa ķermeņa augšdaļas noturēšanu mugurkaula atbildībā.

Shematiski šis stāvoklis varētu tikt attēlots kā salmiņš uz kura uzstutēta boulinga bumba. Ar laiku mūsu „salmiņš" zem svara salīgst un mēs jūtam sāpes muguras lejasdaļā.

Risinājums:

Daži eksperti muguras treniņam iesaka izmantot speciālu sēžam-bumbu vai nelielu soliņu kāju atbalstam, kamēr atzveltne tiek noņemta. Citi iesaka pie galda stāvēt, tomēr neviens no šiem ieteikumiem nav tik efektīvs kā krēsla atzveltnes noliekšana atpakaļ 135 grādu leņķī.

Šī sēdēšanas poza bijusi izplatīta Romas impērijas laikā, taču izgaisusi no cilvēku prāta līdz ar Romas sagrāvi.