gāzētie atspirdzinošie dzērieni cola fanta sprite
Foto: AFP/Scanpix
Atspirdzinošo dzērienu lietošanas biežums pēdējās desmitgadēs ir stipri pieaudzis, īpaši šī tendence ir vērojama tieši attīstītajās valstīs (ASV, Apvienotā Karaliste, Vācija). Ir palielinājies arī atspirdzinošo dzērienu tilpums, kas tiek pasniegts ātrās ēdināšanas iestādēs. Tas tiek veicināts nosakot nelielu cenas starpību starp vidēju un lielu dzēriena porciju. Informāciju sagatavojusi Dina Lietuviete – Vēvere, klīnikas zobārste (praktizē jau vairāk nekā 8 gadus) un Arita Kiršteine, higiēniste (praktizē vairāk nekā 10 gadus)
Publiski nav pieejami dati, vai ir veikti pētījumi par Latvijas jauniešu atspirdzinošo dzērienu lietošanas biežumu, bet dati, kas nāk no ASV u.c. valstīm ir satraucoši. Pētījumos noskaidrojuši, ka katrs otrais, vai citos pētījumos minēts - četri no pieciem skolas vecuma bērniem izdzer vismaz vienu porciju šo dzērienu dienā. Daži no jauniešiem izdzer pat 12 porcijas dzēriena dienas laikā.

Pētnieki noskaidrojuši, ka ēšanas un dzeršanas paradumus, ko bērni ir iemācījušies bērnībā un pusaudžu gados, tie turpinās piekopt visas dzīves laikā. Tādēļ tik ļoti daudz tiek diskutēts par ēdināšanu skolās un bērnudārzos. Vecākiem tikai ārkārtas gadījumos bērnam slāpju remdēšanai būtu jāpiedāvā limonādes un līdzīgie atspirdzinošie dzērieni. Kādu ietekmi uz cilvēka veselību atstāj šie dzērieni un vai tie ir kaitīgi vai tomēr nē?

Lai saprastu atstāto ietekmi ir jānoskaidro, no kā dzēriens sastāv.
Atspirdzinošie dzērieni (kola, pepsi, fanta, gāzētie minerālūdeņi un citi karbonizētie dzērieni) parasti satur ūdeni, kas var būt un var nebūt gāzēts, saldinātājus un krāsu un garšu piešķirošās vielas.

Saldinātāji parasti ir cukurs, kukurūzas sīrups ar augstu fruktozes saturu, un cukura aizvietotāji.

Atspirdzinošie gāzētie dzērieni satur oglekļa dioksīdu savienojumos. Atverot pudeli un samazinot spiedienu, oglekļa dioksīds atbrīvojas un izdalās gāzes burbuļi.

Ņemot vērā ar vien lielāku atspirdzinošo dzērienu lietošanas pieaugumu visās vecuma grupās, zobārstniecības klīniku komandām jautājums par dzērienu lietošanu būtu jāiekļauj aptaujā, nosakot kariesa risku.

Ietekme uz veselību
Galvenās problēmas, ko šie dzērieni var radīt vai pastiprināt ir palielināts ķermeņa svars un tā radītās veselības problēmas kā, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas, 2.tipa cukura diabēts un citas. Tāpat arī zobu kariess un zobu erozijas ir bieži sastopamas sekas. Ņemot vērā, ka šī rakta autori ir zobārtniecības klīnikas darbinieki, autori ir fokusējušies uz dzērienu ietekmi uz zobiem.

Kāriess. Lielākais daudzums atspirdzinošo dzērienu satur vienkāršos ogļhidrātus - glikozi, fruktozi, saharozi u.c. Arī veselā mutes dobuma mīt baktērijas, kas fermentē ogļhidrātus un rada skābi, kas savukārt šķīdina zobu emalju. Risks ir augstāks, ja dzēriens tiek lietots bieži.
Liels daudzums šo dzērienu ir skābi, dažu pH ir pat 3. Pie pH 5,5 sākas zobu demineralizācija.

Pat nesaturot cukurus, šie dzērieni skābuma dēļ šķīdina emalju un var radīt zobu erozijas. Tādi dzērieni ir, piemēram, diētiskā kola.

Dzērienu kompānijas un pat atsevišķu valstu dzērienu padomes jau vairākus gadus cenšas publiski izplatīt savu skatījumu uz šo problēmu. Dzērienu kompānijas pamatojas uz to, ka, lai arī cik daudz cukura satur dzērieni, tie ātri pamet mutes dobumu, kur pretī ēdiens pielīp zobu virsmām, līdz tos notīra. Turklāt kompānijas uzsver, ka klīniski grūti atšķirt zobu nodilumu, kas radies zobiem rīvējoties vienam pret otru (bruksisms), no zobu nodiluma, kas radies skābju rezultātā. Kāda plaši pazīstama kompānija pat uzsver, ka ASV kariesa sastopamība bērniem pēdējo 20 gadu laikā esot mazinājusies, lai gan atspirdzinošo dzērienu patēriņš ievērojami pieaudzis.

Viens malks atspirdzinoša dzēriena varbūt ātri pamet mutes dobumu, bet, ja dzēriens tiek dzerts nevis vienā malkā, bet pamazām - pat ilgi pēc maltītes beigām, zobi ilgstoši tiek pakļauts skābju ietekmei. Turklāt kariesa izplatības samazinājums, visticamāk, panākts pateicoties plašākai fluora lietošanai. Fluors padara emalju stiprāku un izturīgāku pret skābju ietekmi, nevis pilnībā nešķīstošu.

Ko darīt un kā uzlabot situāciju, ja atspirdzinošie dzērieni ir ikdiena un tas mainīts netiks:
1) Skalo! Pēc atspirdzinošo dzērienu uzņemšas, izskalo muti, lai samazinātu dzērienu ietekmi uz zobiem. Pēc dzēriena lietošanas, skābe emalju padarījusi mīkstāku, un to ir vieglāk ievainot ar zobu birsti.

2) Aizvieto! Turi viegli sasniedzamās vietās dzērienus, kas satur mazāk cukura un skābes - piemēram, ūdeni, pienu, dabīgu sulu. Dzer pats, un iedrošini bērnus!

3) Lieto fluoru saturošus līdzekļus! Lieto fluoru saturošu zobu pastu un/ vai skalojamo, jo fluors palielina zobu emaljas rezistenci pret skābju iedarbību. Zobu emalju var stiprināt arī ar speciāliem fluoru saturošiem gēliem un lakām, ko uzklāj higiēnists vai zobārsts.

4) Dzer savādāk! Ja ir liela vēlme šos dzērienus lietot, labāk ir tos dzert caur salmiņu, lai šķidrums pēc iespējas mazākā nonāk saskarē ar mutes dobumu.

Atspirdzinošie dzērieni nav inde, no kuriem pilnībā jāizvairās. Tomēr ir jāapzinās riski, ko rada to pārmērīga lietošana, un jārod veidi, kā to kaitīgo ietekmi samazināt. Dzīvosim veselīgi un rādīsim šādu piemēru saviem bērniem!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!