erce_rgb
Foto: Publicitātes foto
Katru gadu klimatiskie apstākļi ērcēm kļūst arvien labvēlīgāki, to skaits palielinās un līdz ar to arī pieaug risks saslimt ar ērču encefalītu. Īpašu aktivitāti novēro mitrās vasarās pēc siltām ziemām Latvijas dabai raksturīgajās meža audzēs ar ievērojamu lapu koku, īpaši alkšņu, piejaukumu. Turklāt inficētās ērces mīt ne tikai mežā, bet arī pilsētas parkos un mazdārziņos. Savukārt mājās tās mēdz nonākt kopā ar mājdzīvniekiem, koku zariem, sēnēm un puķēm, kas atnestas no āra.

Salīdzinoši ar mātītēm, kuras piesūcas uz ilgu laiku un "piebriest", mazās ērces (nimfas) un tēviņi sūc asinis tikai īsu brīdi, un cilvēks var nepamanīt, ka viņam piesūkusies ērce.

Galvenokārt cilvēki saslimst tad, ja viņiem piesūkusies inficēta ērce. Nemot vērā, ka ērce, piesūcoties, caur atskabargaino snuķīti koduma brūcē ielaiž siekalas, kas neļauj asinīm sarecēt un, kas satur anestezējošas vielas, cilvēks kodumu nejūt. Galvenokārt ar siekalām, kurās atrodas vīruss, ērces izplata gan ērču encefalītu, gan Laima slimību.. Ņemot ērci ar rokām (arī likvidējot to mājdzīvniekiem), bojātas ādas gadījumā var notikt inficēšanās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!