Septiņi nepatiesi mīti par alerģiju un tās ārstēšanu  (19)

Ar alerģijām sirgstošo cilvēku skaita pieaugumu veicina gaisa piesārņojuma palielināšanās un klimata izmaiņas, kas ietekmē augu apputeksnēšanos. Tādējādi gaisā nonāk dažādi kairinātāji, kas var izraisīt iekaisumus, liekot saasināties ne tikai alerģiskām reakcijām, bet arī astmai.

Tāpat zināmu lomu spēlē uzlabotā higiēna, kā rezultātā cilvēkam ikdienā jāsaskaras ar krietni mazāk mikrobiem, kas savukārt, veicina pārspīlētu organisma reakciju, sastopoties ar alergēniem.

Neraugoties uz plašo informācijas pieejamību, saskaroties ar sezonālajām alerģijām, cilvēki joprojām pakļaujas dezinformācijai, kas nereti var pat kaitēt to veselībai, cīnoties ar alerģijas simptomiem.

Turpinājumā portāls "Delfi" iepazīstina ar septiņiem nepatiesiem mītiem par alerģiju rašanos un to specifiku.

Lai gan sākotnēji ikgadējā pavasara alerģija var nešķist bīstama, tā jūtami apgrūtina cilvēka ikdienu, kā arī rada miega traucējumus, kas savukārt, var veicināt respiratoro infekciju attīstīšanos.

Ja infekcijas netiek laikus novērstas, cilvēks var saslimt ar astmu, kas savukārt rada draudus dzīvībai.

Tāpat ar alerģijām sirgstošie cilvēki nereti sev liedz iespēju piedalīties dažādās aktivitātēs, uzskatot, ka veselībai drošāk būtu palikt mājās, kā arī būtiski pazeminās viņu darba spējas, ietekmējot kopējo dzīves kvalitāti.

Ķermenis var reaģēt uz dažādiem alergēniem jebkurā vecumā, jo alerģiju rašanos nosaka ģenētiski komponenti, savukārt apkārtējā vide ietekmē laiku, kad šie gēni atklāj savu darbību.

Nereti alerģiju simptomi cilvēkiem parādās vien divdesmit līdz trīsdesmit gadu vecumā, un šai sakarā ieteicams pārbaudīt sava organisma jutību uz noteiktiem kairinātājiem, tā nosakot alerģiju cēloni un organisma jutību pret dažādiem kairinātājiem.

Tad jau būs tā kā par vēlu. Profilaktiskus līdzekļus ieteicams lietot jau pirms ikgadējās alerģiju sezonas sākšanās, tādējādi aizkavējot tās rašanos vai vismaz mazinot alerģijas simptomus.

Nav noslēpums, ka krietni vieglāk ir ārstēt cēloņus, nevis sekas, tādēļ alerģijas ārstēšanai paredzētos medikamentus sāc lietot jau pirmajās pavasara dienās vai arī nosaki ieteicamo medikamentu lietošanas uzsākšanas datumu, konsultējoties ar savu ārstu!

Patiesībā noteikts skaits injekciju, kas veiktas periodiski, palīdz aptuveni astoņdesmit procentiem alerģijas slimnieku. To laikā organismā savlaicīgi tiek ievadītas mazas devas alergēnu, tā palielinot cilvēka spēju cīnīties ar slimību tās pilnbrieda laikā.

Potes tiek veiktas epizodiski, sākotnēji starp tām ievērojot samērā īsus laika intervālus, kas pakāpeniski palielinās.

Tāpat pretalerģijas pošu sastāvā ir vielas, kas aizkavē respiratoro infekciju un astmas rašanos.

Nereti alerģijas slimnieki dienās, kad gaisā jūtams vislielākais daudzums ziedputekšņu, nolemj palikt iekštelpās, aizmirstot, ka alergēni nonāk arī tur.

Tāpēc ir svarīgi turēt aizvērtus logus, kā arī regulāri izsūkt telpas ar putekļu sūcēju un mainīt gaisa kondicionieru filtrus.

Savukārt, ja nolem doties ārā, dari to agri no rīta, kad ziedputekšņu saturs gaisā vēl ir samērā zems. Atgriežoties mājās, nekavējoties novelc apģērbu un apavus, atstājot to pie ārdurvīm, kā arī nomazgājies dušā, jo putekšņi būs nosēdušies uz tavas ādas, matiem, nagiem un drēbēm.

Pastāv teorija, ka tieši tavu māju tuvumā ražotais medus satur mazu devu alergēnu un, lietojot to uzturā, palielināsi sava organisma aizsargspējas pret dažādiem kairinātājiem ilgtermiņā.

Patiesībā pētījumos ir noskaidrots, ka nav atšķirības, vai lietosi vietējo ražotāju medu, masu produkcijai tirgoto vai pat medus imitatoru - tā sīrupu. Tie visi satur aptuveni vienādu daudzumu kairinātāju ekvivalentu.

Tu vari bēgt, bet ne noslēpties no neskaitāmajiem alergēniem, kas sastopami apkārtējā vidē.

Vienīgais rezultāts, iespējams, būs atšķirīgi alerģijas ierosinātāji, tomēr ar tās simptomiem nāksies cīnīties, neraugoties uz faktu, ka jaunā mājokļa tuvumā neaug ziedi, kuru putekšņi tavu degunu kņudināja iepriekšējā dzīves vietā.