Esmu mēģinājusi lasīt daudz par to un kaut kā censties sev palīdzēt, taču attiecībās ar cilvēkiem, vīriešiem (te vēl komplektā nāk tas, ka uzaugu bez tēva) tas arvien uzpeld, brīžiem pilnīgi neticās, cik slima tā domāšana var būt. Es pat nezinu, kas to visu padara vēl grūtāku, šķiet, ka tas, ka to apzinos, ka ir manī gan šis "veselīgi" domājošais, gan "slimīgi" domājošais cilvēks. Vai tiešām tā informācija ir tik dziļi iesēdusies, ka tagad visu mūžu būs jādzīvo vienās cīņās ar sevi.
Jo godīgi sakot, par to, ka esmu skaista, gudra u.tml., es uzzināju stipri vēlu un no citiem cilvēkiem. Un vēl joprojām es nevaru šo informāciju uzņemt sevī tā, lai tā kļūtu par manu identitāti.
Psihologu apmeklēt es nevaru atļauties. Mācos sadzīvot ar šo sašķeltību, kaut kā to līdzsvarot, lai kritumi nebūtu tik izteikti, bet ikdienā brīžiem nākas iziet cauri personīgajai ellei, sākot jau ar problēmu saģērbties un iziešanu no mājas, jo nepatīku sev, tur par resnu, tur par greizu, tas par īsu, nekas nav labi. Pārģērbjos 10 reizes, izraudos, jo saprotu, ka problēma ir tikai un vienīgi galvā un apģērbs to neatrisinās.
Vai ir iespējams no tā vispār tikt vaļā?
Atbild Ingrīda Cera, ārste - psihiatre, Ceras I. prakse psihiatrijā
Labdien! Ar Jūsu problēmu noteikti var tikt galā, bet tas ir liels darbs - Jūsu, ārsta un arī medikamentu. Es uzskatu, ka cilvēks, kurš saprot savu problēmu, jau ir pusceļā uz uzvaru. Protams, vienai pašai tas ir grūti un būtu vēlams atrast sev piemērotu speciālistu, kas varētu Jums palīdzēt, kaut periodiski aprunāties ar Jums, dot impulsu, nostiprināt motivāciju.
Lasīt grāmatas par personības attīstību ir ļoti labi, bet izmantot saņemto informāciju dzīvē, ir ļoti grūti, tas prasa milzīgu gribas spēku un pašdisciplīnu.
Tas ir aptuveni kā ar fiziskiem vingrinājumiem. Mēs visi zinām, ka regulāri sportojot, mēs varam uzlabot savas formas, tonusu, veselību, bet... cik daudz cilvēku regulāri to dara? Teorētiski atbrīvoties no mazvērtības kompleksiem, var ceļot savu pašvērtējumu. Katru dienu analizēt savus sasniegumus (tie ir obligāti), slavēt sevi par to. Noteikt sev kādu mērķi (nelielu, bet ļoti konkrētu) un sasniegt. Ja tajā dienā neizdevās, tad nekrist panikā, vai depresijā, bet mierīgi padomāt, kāpēc Jūs neizdarījāt tā kā planojāt.
Pakāpeniski macīties veidot savu noteiktu un pozitīvu viedokli un pieņemot lēmumu, pieturēties pie tā (piemērs, ar apģērbu). Pārslēgt uzmanību no sevis uz saviem darbiem. Tas ir sākums, bet Jūs uzsāksiet šo ceļu, noteikti būs pozitīvi rezultāti
Atbild Guna Berga, psihologs, psihoterapeits, "Kalna prakse", SIA
Labdien! Runājot par kompleksiem, varu teikt, ka tie, tādi vai citādi, piemīt visiem cilvēkiem. Mūsu sabiedrībā mazvērtības komplekss ir viens no pazīstamākajiem, jo tīri subjektīvi tas mēdz sagādāt gana daudz ciešanu. Vai no kompleksa var atbrīvoties pavisam? Nē, nevar, jo tā ir viena no cilvēka psihes sastāvdaļām, kura saturs ir daļēji neapzināts un emocionāli uzlādēts. Problēmas tas sagādā tad, ja, būdams gana liels un spēcīgs, dominē par apzināto "Ego", ko Jūs saucat par "veselīgi" domājošo cilvēku sevī. Tātad runa ir disbalansu psihē, ko gan ir iespējams līdzsvarot.
Saprotams, ka komplekss, būdams "varas pozīcijās", labprātīgi savu spēku neatdos, taču saudzīgi iepazīstoties ar to tuvāk, liela daļa tam piemītošas enerģijas atbrīvojas, un starp apzināto "Ego" un kompleksu izveidojas gana draudzīgas vai vismaz sadarbīgas attiecības. Visefektīvāk to iespējams izdarīt ar psihoterapijas palīdzību. Varam sazināties elektroniski guna.berga@gmail.com
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
