alu cilvēks homo sapiens vīrietis kauls ēdiens cave man
Foto: Shutterstock
Šķiet, ka cilvēces sīkākā būtība un nianses ir gana rūpīgi izpētītas jau pirms vairākiem gadu desmitiem, tomēr cilvēka ķermenis un tā funkcijas joprojām ir liela mīkla. Ik dienas veicam dažādas, šķietami elementāras darbības, bet neraugoties uz to vienkāršumu, šīs darbības patiesībā tā īsti līdz galam nav izskaidrojamas. Izdevums "Cracked" ir apkopojis piecas ikdienišķas darbības un procesus, kurus līdz galam nav izdevies izprast pat zinātniekiem.

Kas izraisa žāvas?


Foto: PantherMedia/Scanpix
Žāvāšanās akts mulsina pētniekus divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tam nav noteikta mērķa, jo arī žāvu apspiešanas gadījumā nav jūtama organisma pretreakcija un sāpes. Otrkārt, šim fenomenam ir neizskaidrojami cēloņi, jo, pats vārds "žāvas" jau automātiski liek to izdarīt.

Kā viens no žāvāšanās iemesliem nereti tiek uzskatīts skābekļa trūkums, tomēr šis process patiesībā samazina uzņemtā skābekļa daudzumu, tādēļ šis apgalvojums nav gluži patiess.

Tāpat žāvāšanās tiek skaidrota ar ķermeņa radītu smadzeņu temperatūras kontrolēšanu, un kādā pētījumā pat noskaidrots, ka cilvēki, kam uz galvas tiek turēts maisiņš ar ledu, tādējādi to atvēsinot, žāvājas mazāk.

Savukārt žāvu "lipīgums" skaidrots ar cilvēka instinktiem, kas attīstījušies jau kopš senatnes, informējot cilvēku par draudiem iemigt un tikt miegā apēstam.

Tomēr neviens no minētajiem faktiem nav pilnībā pārbaudīts un apstiprināts, tādējādi žāvāšanās procesu joprojām atstājot tītu noslēpumainībā.

Placebo efekta noslēpums


Foto: PantherMedia/Scanpix
Ir samērā vienkārši izprast tā dēvētā placebo jeb pašiedvesmas efekta darbības principu. Iedomājoties, ka noteikta veselības problēma mazināsies, jo iedarbosies tai paredzētās zāles, sākam justies labāk, jo ticam medikamentu sniegtajam efektam, par to nešauboties.

Tomēr medicīnas zinātne šai jomā ir spērusi soli tālāk, pierādot, ka cilvēka domas un pašiedvesma var ārstēt pat nopietnas sirds slimības, kā arī nenotikušas operācijas rezultātā mazināt kādu hroniska kaiti.

Šis fenomens tiek skaidrots ar organisma dabiskajām sevis dziedināšanas spējām, kuras patiesībā piemīt katram no mums, tomēr ne visi tic to spēkam. Tāpat atsevišķi speciālisti uzskata, ka placebo efekta rezultātā neapzināti tiek ignorētas sāpes vai kādas slimības simptomi neilgā laika periodā.

Kāpēc sapņojam?


Foto: Shutterstock
Neraugoties uz cilvēku tendenci teju katram sapnim piemeklēt tulkojumu, uztverot to kā zemapziņas sniegtu informāciju, kas var noderēt reālās dzīves lēmumu pieņemšanā, sapņu veidošanās, kā arī attēlošana nav izpētīta arī mūsdienās.

Atsevišķi speciālisti uzskata, ka sapņošana ir domu mutāciju veidošanās, ģenerējot jaunas idejas, savukārt citi piekrīt viedoklim, ka šādā veidā smadzenes sevi "attīra" no liekas informācijas.

Tāpat jāņem vērā fakts, ka sapņu veidošanos ietekmē ārējās vides faktori, nevis cilvēka emociju un jūtu pasaule, tomēr vienota kopsaucēja, kas šo procesu izraisa, nav. 

Kas mums liek nosarkt?


Foto: PantherMedia/Scanpix
Sarkšana ir viens no evolūcijas teorijas pamatlicēja Darvina biežāk apspriestajiem tematiem, paužot neizpratni par to, kāpēc cilvēce pati sev kaitējusi, nododot cilvēkus brīžos, kad viņi melo, jūtas apkaunoti vai viegli ievainojami, ņemot vērā faktu, ka cilvēku ikdiena balstās puspatiesību teikšanā, noteiktas informācijas noklusēšanā, kā arī savstarpējās attiecībās, kurās jāsaglabā kārtīgas spriešanas spējas.

Pastāv uzskats, ka senatnē sarkšana tika dēvēta par padoto cilvēku pazīmi, tādējādi nosakot dominējošo personības tipu, kas spēj saglabāt līdera pozīcijas ikvienā situācijā, tomēr šis apgalvojumam nav pamatotas ticamības tā subjektivitātes dēļ.

Tāpat atsevišķi pētnieki atbalsta uzskatu, ka sarkšana ir dusmu izrādīšanas pazīme, cilvēkam noklusējot savu nepatiku pret kādu, kas norādījis uz viņa trūkumiem.

Pats neprātīgākais pieņēmums, kas jebkad izskanējis, raksturojot sarkšanu, bija sastopams neonacisma teorijas atbalstītāju aprindās, dēvējot to par īstu cilvēku pazīmi, jo tikai baltas ādas krāsas un Dieva radīts cilvēks spēj paveikt šo procesu.

Kāpēc aug kaunuma apmatojums?


Foto: AFP/Scanpix
Pastāv uzskats, ka kaunuma apmatojums savulaik bijis nepieciešams, lai pasargātu intīmākās ķermeņa vietas no aukstuma un netīrumiem, kā arī tas veicina noteiktas un konkrētajam cilvēkam raksturīgas smaržas izdalīšanos, kas lieti noderēja mūsu senčiem pretējā dzimuma pievilināšanā.

Kā vēstī izdevums "Cracked", mūsdienās kaunuma apmatojums gan visbiežāk tiek likvidēts, uzsverot uzlaboto veselības aprūpes, kā arī sadzīves apstākļu esamību, tomēr tas nemazina matiņu augšanas principu, ko zinātnieki šodienas pasaules kontekstā vairs nespēj izskaidrot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!