Krūts vēzis nedzīvo tikai savu, bet arī sievietes dzīvi. Tieši tādēļ nav divu vienādu stāstu par audzēja un sievietes satikšanos, sadzīvošanu un šķiršanos. Ir stāsti, kuros viņi abi paliek kopā mūžīgi, apsegti ar tuvinieku un draugu trim saujām smilšu. Ir stāsti, kas pierāda, ka šķiršanās ir iespējama, ļaujot laika vējam nolīdzināt vēža iemītās takas. Ir stāsti, kas apliecina, ka visu var izturēt braši un bez bailēm. Bet visiem stāstiem ir viena mācība: parūpējies par sevi un dodies pie ārsta. Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!
Uzzinot krūts vēža diagnozi, sievietes sev bieži vien jautā: kāpēc es? Krūts vēža paciente Lilija atceras: "Tolaik domāju: ko esmu sagrēkojusi? Kāpēc man ir uzlikts tāds krusts? Ārstu konsīlijā pajautāju, cik man atlicis dzīvot? Nezinu, vai tas bija labākais veids, bet daktere atbildēja ļoti tieši: "Pieci gadi". Nu jau esmu nodzīvojusi vairāk nekā piecus gadus."
Ildzei ginekologs toreiz vaicāja, vai viņa ir bijusi uz mamogrāfiju? Ildze to bija veikusi pirms gada. Ārsts mudināja: "Mums ir ļoti laba speciāliste, varbūt jūs varat aiziet." Ildze aizgāja. Pēc apskates ārste secināja, ka situācija ir nopietna, un sāka rakstīt nosūtījumus - vienu, otru un trešo ar jau precizētiem datumiem. "Ar šodienas pieredzi secinu, ka toreiz man blakus stāvēja sargeņģelis - ārsti pamanīja zirnīti pāris milimetru izmērā. Kas zina, kā būtu, ja tas nebūtu noticis."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
