Pētījums veikts, analizējot Skandināvijas valstu iedzīvotāju sniegtos datus, un tie liecina, ka darbinieki, kas strādā atvērta tipa birojos, par 62 procentiem biežāk gadā kavē darbu slimības dēļ, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri darba pienākumus veic atsevišķi nodalītos kabinetos.
Vidējā gaisa temperatūra, kas valda birojos, ir divdesmit grādu, un tā ir teicami piemērota uz darba galdiem un datoru klaviatūrām esošo mikrobu attīstībai un vairošanās procesiem, visbiežāk ierosinot vēdera vīrusus ar caurejas, sliktas dūšas un vemšanas simptomiem.
Kā uzskata pētījuma veicēji, tā iemesls ir atvērta tipa birojiem raksturīgā mikrobu izplatīšanās, vieglāk un ātrāk pārejot no cilvēka uz cilvēku, kā arī paaugstināta stresa apstākļi, kas rodas, vienā telpā uzturoties vairākiem cilvēkiem, un attiecīgi ietekmē darbinieku imunitāti.
Tāpat privātās telpas trūkums mazina darbinieku produktivitāti apkārt skanošo trokšņu dēļ, kā arī rada mazāku darba motivāciju un gandarījuma trūkumu par paveikto.
Līdzīgi rezultāti iegūti arī kādā Honkongā veiktā pētījumā, kura dalībnieki atzina, ka viņu darba spējas visvairāk ietekmē sarunu un telefona zvanu troksnis un birojā valdošā temperatūra, pasliktinot koncentrēšanos veicamajiem pienākumiem.
Tāpat tika noskaidrots, ka iepriekš minētie faktori visvairāk ietekmē cilvēkus vecumā virs četrdesmit pieciem gadiem.
Speciālisti uzskata, ka stundām ilga sēdēšana pie darba galda palielina arī sirds slimību risku, veicina diabēta un liekā svara veidošanos, kā arī nieru darbības traucējumus. Šai sakarā pat izteikti atsevišķi pieņēmumi par sēdoša darba pielīdzināšanu smēķēšanai un pārmērīgai uzturēšanai saulē veselībai nodarītā kaitējuma ziņā.
Savukārt apgalvojumi par fiziskās slodzes nepieciešamību, lai mazinātu darbā pavadīto stundu kaitīgo ietekmi, nereti tiek apšaubīti.
Speciālisti pat ir pauduši viedokli, ka, jo ilgākas ir darbā sēdus pavadītās stundas, jo augstāks ir priekšlaicīgas nāves risks, neraugoties uz fiziskajām aktivitātēm, kas tiek piekoptas brīvajā laikā.