Zarnu nervu sistēma satur neskaitāmus neiromediatoru tīklus, kā rezultātā spēj pārvaldīt arī smadzeņu un muguras nervu sūtītos stimulus. Piemēram, apēdot produktu ar iztecējušu derīguma termiņu, tieši zarnu nervu sistēma "nosūta" signālu smadzenēm par nepieciešamību atbrīvoties no uzņemtā ēdiena caurejas vai vemšanas refleksu veidā.
Tāpat zarnu nervu sistēma izstrādā lielāko daļu serotanīna jeb tā dēvētā labsajūtas hormona. Kā izrādās, 95 procenti serotanīna atrodami cilvēka zarnās, nevis smadzenēs, tādējādi apstiprinot uzskatu, ka tieši gremošanas sistēmas stāvoklis nosaka cilvēka organisma kopējo fizisko un garīgo pašsajūtu.
Piemēram, kairinātu zarnu sindroms, kas ir izplatītākā gremošanas trakta slimība un nereti dēvēta arī par psiholoģisku kaiti, rodas serotanīna līmeņa svārstību rezultātā, savukārt ilgstoša stresa un sakāpinātu emociju sekas pirmām kārtām izpaužas gremošanas trakta problēmās. Tādējādi var secināt, ka starp smadzeņu un gremošanas sistēmu pastāv cieša korelācija, likumsakarīgi ietekmējot arī cilvēka mentālo stāvokli.
Tāpat kuņģa un zarnu stāvoklis ietekmē cilvēka imūnsistēmu. Nereti pat tiek pausts viedoklis, ka zarnu mikroflora veido 80 procentu cilvēka aizsargspēju un ir noteicošā, cīnoties ar slimībām un vīrusiem, kā arī spēj atbrīvoties no kaitīgajām baktērijām un pat novērst ļaundabīgu audzēju veidošanos.
Tā rezultātā zarnu nervu sistēma nereti tiek dēvēta par "cilvēka otrajām smadzenēm", un speciālisti uzsver, ka rūpēšanās par gremošanas trakta darbību, kā arī zarnu mikrofloras uzturēšanu ir krietni nozīmīgāka nekā pieņemts uzskatīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
