poles meitene
Foto: PantherMedia/Scanpix
Latvijā ik gadu tiek reģistrēti 250 jauni saslimšanas gadījumi. Katru desmito dienu viena sieviete no šīs slimības mirst. Gadījumā, ja slimība tiek konstatēta tās pēdējā stadijā, mirstība gada laikā pēc diagnosticēšanas ir ļoti augsta – gandrīz 70%. Man, kā profesionālei, par to ir kauns, jo šo slimību var diagnosticēt agri un tādējādi glābt dzīvības.

Ir svarīgi atcerēties, kāda ir šis slimības daba. Dzemdes kakla vēzi izraisa nedz stress vai sadzīves ķīmija, nedz arī smēķēšana vai starojums, bet gan cilvēka papillomas vīruss (HPV).

Vairums sieviešu ar to ir pazīstamas. Šī vīrusa visraksturīgākā īpašība ir izaugumi. Tomēr izaugumu rašanos veicina mazonkoloģiskais vīrusa veids, savukārt, dzemdes kakla vēzi izraisa šī vīrusa ļoti agresīvs paveids.

Šo vīrusu sieviete iegūst ar seksa starpniecību. Vīrusa pārnēsātāji ir vīrieši. Tāpēc, jo agrāk sieviete uzsāk dzimumdzīvi, jo lielāks inficēšanās risks pastāv.

Kopš 2008. gada pasaulē tiek veikta vakcinācija pret vīrusa, kas izraisa dzemdes kakla vēzi, vispopulārākajiem veidiem. Sākot ar 2010. gadu, Latvijā valsts garantē jau divpadsmit gadu vecu meiteņu vakcināciju pret šo vīrusu.

Kas šinī laika posmā notiek ar meiteni? Viņa "uzplaukst" gan vizuāli, gan arī hormonāli un imunoloģiski. Ārsti cer, ka organisms šo sajūtu iegaumēs uz ilgu laiku.

Vakcīnas īpašības tiek pētītas jau desmit gadu. Pētījumu rezultātos noskaidrots, ka vakcīna saglabā savu efektivitāti aptuveni divdesmit gadu. Vai sievietēm būs jāvakcinējas atkārtoti, pagaidām spriest ir sarežģīti, laiks rādīs.

Bieži vien mammas, dzirdot ārsta piedāvājumu vakcinēt meitu pret dzemdes kakla vēzi, ir sašutušas un atbild, ka meitai vēl pat krūtis nav izaugušas un par seksuālām slimībām runāt ir pāragri. Jāteic, ka pote nav obligāti jāveic divpadsmit gadu vecumā, to var izdarīt arī vēlāk, bet svarīgi ir pagūt pirms dzimumdzīves uzsākšanas, jo šī vakcīna ir profilaktiska, tā neārstē.

Mammām parasti ir daudz jautājumu, piemēram, vai vakcinācija nevar izraisīt komplikācijas? Vai eksistē risks kļūt neauglīgai? Tomēr, kad uz konsultāciju atnāk sieviete, kurai ir konstatēta saslimšana ar dzemdes kakla vēzi, un jautā, vai varētu vakcinēties, diemžēl nākas atbildēt, ka viņas gadījumā "vilciens jau ir aizgājis".

Statistika liecina, ka cilvēki arvien biežāk potējās pret ērču encefalītu. Tomēr, vien 10 cilvēki no 1000, kas iet uz mežu, saslimst. Sliktākajā gadījumā, viens no šiem 10 mirs.

Savukārt, starp 1000 sievietēm, kam kaut reizi dzīvē bija sekss, ar dzemdes kakla vēzi saslimst 20, 10 no kurām mirst. Tas liecina vien par to, ka saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi statistika ir 10 reizes traģiskāka nekā ērču encefalīta gadījumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!