rsti ķirurgi
Foto: PantherMedia/Scanpix
Neraugoties uz aizvien pieaugošo sabiedrības interesi par savām tiesībām ikvienā dzīves jomā, joprojām valda daudz neskaidrību un paļaušanās uz nepatiesu informāciju. Šai sakarā izdevums "Cracked" piedāvā piecus faktus, ko sabiedrībai noklusē veselības aprūpes sistēma.

Mediķi neprot nolasīt analīžu rezultātus


Foto: PantherMedia/Scanpix
Kādā pētījumā, analizējot divu dažādu ārstu spēju interpretēt koronārās angiokardiogrammas rezultātus, atklāts, ka to viedokļi ir krasi atšķirīgi ne tikai salīdzinot tos savstarpēji, bet arī atkārtoti analizējot vienu un to pašu kardiogrammu katram individuāli.

Kādā citā pētījumā savukārt atklāts, ka vairumā gadījumu mediķi nespēj noteikt sirdslēkmes simptomus, nepamanot pat pirmos sirds darbības traucējumus.

Tādējādi objektīva informācijas nolasīšana un atbilstošās pacienta ārstēšanas nozīmēšana var būt kļūdaina, jo ikvienā medicīnas iestādē veikto analīžu, kardiogrammu, skenēšanu un citu pacientu veselības stāvokļa mērījumu rezultāti ir subjektīvi un mediķu interpretēti, tādējādi radot samērā pamatotu iespējamību par nepatiesas informācijas sniegšanu, vēstī "Cracked". 

Medicīnas iestāžu darbinieki neievēro higiēnas normas


Foto: PantherMedia/Scanpix
Ik gadu aptuveni 1,7 miljoni Amerikas iedzīvotāju mirst no infekcijām, ko guvuši medicīnas iestādēs, tādējādi radot aptuveni piecu līdz desmit procentu lielu iespējamību kādu no kaitēm gūt tieši slimnīcā ikvienam no mums.

Saslimšanas iemesls ir medicīnas iestāžu darbinieku nepietiekama higiēnas normu ievērošana. Atklāts, ka tikai četrdesmit procenti slimnīcu personāla ievēro roku mazgāšanas standartus, neraugoties uz augsto slimību pārnēsāšanas risku, informē "Cracked".

Ārstu vecums nav ekvivalents kompetencei


Foto: PantherMedia/Scanpix
Vairums no mums izvēlas vecāka gada gājuma ārstus, uzskatot, ka šiem mediķiem būs ilgāka darba pieredze un attiecīgi - plašākas zināšanas, kas noderēs ārstēšanās procesā. Savukārt nesen praktizēt sākuši ārsti nereti tiek nepamatoti noniecināti.

Patiesībā tieši tiem ārstiem, kas sasnieguši cienījamu vecumu, nereti ir nepietiekamas zināšanas atsevišķās medicīnas jomās, jo vecāka gada gājuma mediķi ne vienmēr izvēlas savas zināšanas papildināt ar jaunu informāciju, apmeklējot papildu kursus vai interesējoties par jaunākajiem zinātnes sasniegumiem, kas vēl nav guvuši gana lielu popularitāti, vēstī "Cracked".

Tāpat, analizējot dažādos pētījumos iegūtus datus, atklāts, ka augstākais mirstības koeficients ir tiem pacientiem, kuru operācijas veikuši gados vecāki mediķi.

Tā iemesls ir vecākās paaudzes ārstu tendence nemitīgi pielietot studiju un prakses laikā gūtās zināšanas, neraugoties uz to, ka medicīnas aprūpe pēdējo dekāžu laikā ir ievērojami pilnveidojusies.

Cik lielu uzmanību saņemsi šoreiz?


Foto: PantherMedia/Scanpix
Medicīnu iestāžu ikdienu lielākoties veido smalki plānots un rutinizēts biroja darbs, kas nosaka arī slimnīcas nodaļās esošo pacientu apmeklējumu un tiem veltīto ārstu laiku. Nereti ārstiem sastādītajos darba plānos ieviešas kļūdas, tādējādi mediķim sniedzot nepietiekamu uzmanību pacientam, kuram tā no tiesas vajadzīga, tā vietā, veltot ilgāku laiku kādam citam slimniekam, kas sirgst ar samērā parastu kaiti.

Tāpat pētījumos atklāts, ka mediķi neapzināti pievērš krietni lielāku uzmanību tiem pacientiem, kurus apciemo rīta pusē. Tas skaidrots ar nogurdinošo darba dienas ritmu, uzmanībai krietni pavājinoties dienas otrajā pusē, vēstī "Cracked".

Patieso izmaksu noslēpumainības plīvurs


Foto: PantherMedia/Scanpix
Medicīnas iestādēs pieejamais pakalpojumu izcenojums nereti tiek norādīts krietni augstāks nekā tam būtu jābūt patiesībā. Atsevišķām procedūrām, kā arī pacienta uzturēšanai stacionārā tiek piemērotas visdažādākās papildu nodevas, tā sasniedzot ievērojamas izmaksas, savukārt, ja papildu maksu dažādu iemeslu dēļ piemērot nav iespējams, pakalpojumu cenas gluži vienkārši tiek palielinātas, informē "Cracked".

Nav noslēpums, ka par vienu un to pašu pakalpojumu pieprasītās cenas var krasi atšķirties, salīdzinot dažādas medicīnas iestādes. Tā iemesls ir slimnīcu specifika, kā arī potenciālo pacientu sociālā statusa pārzināšana, attiecīgi nosakot summas, kas tiem var tikt piemērotas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!