Dators un grāmatu lasīšana
Mūsdienu pasaulē nav iespējams dzīvot bez datora, tomēr darbs ar to, pat izmantojot visaugstākās kvalitātes monitoru, ir redzei kaitīgs. Ilgstoša lūkošanās datora ekrānā, kā arī lasīšana veicina retāku mirkšķināšanu, kā rezultātā mūsu acs asaru plēvītē ātrāk izžūst.
Tas veicina acī sausuma, iekrituša gruža vai smilšu graudiņa sajūtu, kā rezultātā var pasliktināties redze. Visbiežāk šos simptomus palīdz mazināt neliels lasīšanas pārtraukums, telpas gaisa mitrināšana un mākslīgo asaru pielienu lietošana.
Smēķēšana
Neskatoties uz to, ka šī kaitīgā ieraduma negatīvās sekas ir plaši pazīstamas, tikai retais apzinās, kā smēķēšana ietekmē acu veselību.
Tabakas dūmu toksiskās vielas ietekmē jutīgos tīklenes audu nervus, kas izraisa tādas slimības, kā tīklenes distrofija un redzes nervu atrofija.
Tāpat smēķēšana negatīvi ietekmē mikrocirkulāciju un acs asinsapgādi. Gadu gaitā asinsvadi kļūst mazāk elastīgi, veidojas holesterīna nogulsnes, bet smēķēšana vēl papildus izraisa asinsvadu spazmas, kā rezultātā acs audi nesaņem pietiekami daudz barības vielas un attīstās hronisks skābekļa trūkums.
Turklāt, dūmi arī kairina acs gļotādu un plakstiņus, tāpēc smēķētāja acis bieži asaro un izskatās iekaisušas. Smēķētāju vidū biežāk konstatēti arī krāsu uztveres traucējumi, kas var ietekmēt cilvēka profesionālo darbību.
Ultravioletie stari (UV)
Zināms, ka ilgstoša uzturēšanās saulē var veicināt onokolģisko ādas slimību attīstību, tomēr UV stari negatīvi ietekmē ne tikai ādas veselību, bet arī acis, tādēļ palielinās risks saslimt ar kataraktu un tīklenes slimībām.
Nevērība pret vispārējo veselības stāvokli
Acu veselība ir ļoti cieši saistīta ar pacienta vispārējo veselības stāvokli. Piemēram, nestabils asinsspiediens vai paaugstināts cukura līmenis ir vieni no bīstamākajiem redzes ienaidniekiem.
Šo slimību ietekmē ievērojami palielinās tīklenes slimību attīstības risks, kas ar laiku var izraisīt daļēju vai pilnīgu redzes zaudēšanu. Tāpat paaugstināts spiediens var izraisīt tīklenes asinsvadu aizsprostošanu, kā rezultātā redze var tikt strauji zaudēta pilnībā.
Daži padomi, kā saglabāt labu redzi ilgāk:
- Regulāri profilaktiskos nolūkos apmeklējiet oftalmoloģijas centrus, kas aprīkoti ar modernu diagnostikas aprīkojumu. Ieteicams - reizi trijos gados vecumā pirms 50 gadiem un reizi gadā vecumā pēc 50 gadiem.
- Cilvēki bieži uztver savu labo redzi kā pašsaprotamu, bet par to rūpēties sāk tikai tad, kad parādās pirmās nopietnās problēmas. Daudzas slimības, piemēram glaukomu, ir nepieciešams diagnosticēt pēc iespējas ātrāk, jo slimība izraisa neatgriezeniskus redzes traucējumus, bet ārsti spēj apturēt tikai slimības progresēšanu.
- Vienmēr lietojiet saulesbrilles ar UV starojuma aizsardzību.
- Regulāri uzturā lietojiet produktus, kas palīdz nostiprināt tīklenes asinsvadus, piemēram, dārzeņus, augļus, zaļumus, dabīgās sulas, riekstus un jūras veltes. Tie satur organismam nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, kas palīdzēs saglabāt labu redzi ilgāk.
- Regulāri veiciet acu vingrinājumus - tie ir ļoti efektīvi ne tikai redzes traucējumu profilaksei, bet arī palīdz labāk izturēt lielu redzes slodzi.
- Ik pēc 10-15 minūtēm taisiet pārtraukumu un 5 sekundes skatieties uz kādu attālinātu priekšmetu (pulksteni pie sienas, skapi otrā istabas galā vai ārā pa logu). Kad mēs skatāmies uz attālinātiem priekšmetiem, kas atrodas vismaz 5 metru attālumā no mums, mūsu acs muskuļi atslābinās un atpūšas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
