Pa ceļam uz skolu visu laiku domāju par to, kā būtu, ja manis nebūtu. Par to, kā es varētu izgaist no šīs pasaules. No vienas puses šīs domas mani nomierina, no otras puses grauj mani. Principā visās stundās lūkojos vienā punktā un domāju par nāvi, sevi un kas no tā var sanākt.
Lieki piebilst, ka iepriekšējā vakarā ar mamma sacīja, ka nevēlas mani redzēt, un pāris reižu vēl pati izmetu tādus vārdus, "ja ātrāk nomiršu būs labāk". Manuprāt, šeit ir kas vairāk par iepriekšējās dienas notikumiem, kas atspoguļojas sapnī. Es redzu problēmu, tikai nesaprotu kādu. Ko iesākt?
Atbild Dr. I. Balode, "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca Ainaži", SIA
Labdien!
Skaidrs, ka problēma ir ģimenē. Jāizrunājas, par ko, kāpēc ir nesaskaņas. Un noteikti jāapmeklē klīniskais psihologs, kurš palīdzēs izprast, kāpēc šādi sapņi, kā risināt nesaskaņas. Vislabāk būtu, ja klīnisko psihologu apmeklētu arī māte. Klīniskie psihologi pēc adreses: www.privatpsihiatrija.lv
Atbild Ivars Strazds, pediatrs, Strazda I. ārsta pediatra prakse
Labdien!
Jūsu gadījumā var palīdzēt psihoterapeits, ne psihologs. Vispār, ja Jums ir šādas domas, tad palīdzību jāmeklē ātri. Tātad, psihoterapeita palīdzība, domāju, ka arī Jums ir vajadzīgi attiecīgi medikamenti.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
