Pa ceļam uz skolu visu laiku domāju par to, kā būtu, ja manis nebūtu. Par to, kā es varētu izgaist no šīs pasaules. No vienas puses šīs domas mani nomierina, no otras puses grauj mani. Principā visās stundās lūkojos vienā punktā un domāju par nāvi, sevi un kas no tā var sanākt.
Lieki piebilst, ka iepriekšējā vakarā ar mamma sacīja, ka nevēlas mani redzēt, un pāris reižu vēl pati izmetu tādus vārdus, "ja ātrāk nomiršu būs labāk". Manuprāt, šeit ir kas vairāk par iepriekšējās dienas notikumiem, kas atspoguļojas sapnī. Es redzu problēmu, tikai nesaprotu kādu. Ko iesākt?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
