Vēdersāpes
Smadzeņu nervu sistēma ir saistīta ar kuņģi, kā rezultātā stress var spēcīgi ietekmēt tā darbību, rodoties nelabumam, caurejai, palielinātam skābes daudzumam, grēmām un pat vemšanai.
Speciālisti ar šīm pazīmēm iesaka cīnīties, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, nevis lietojot medicīniskus preparātus.
Tā iemesls ir fizisku aktivitāšu laikā izstrādātie endorfīni, kas uzlabos noskaņojumu mazinot stresu un tā radītos gremošanas traucējumus.
Matu izkrišana
Aptuveni trīs līdz sešus mēnešus pēc kāda emocionāli piesātināta notikuma, piemēram, darba zaudēšanas vai nopietnu attiecību izjukšanas, savā matu ķemmē vari fiksēt vairāk izkritušu matu nekā parasti.
Tā iemesls ir paaugstināta androgēna hormona izstrādāšanās, kas notiek stresa apstākļos un pavājina matu folikulus, uzskata speciālisti, uzsverot, ka no pastiprināta matu zuduma organismu var pasargāt, ievērojot pilnvērtīgu uzturu.
Plakstiņu raustīšanās
Acu plakstiņu raustīšanās ir muskuļu spazmas, kas ilgst aptuveni divas minūtes, visbiežāk, vienai acij.
Lai no tām atbrīvotos, ieteicams aizvērt acis, atslābināties un dziļi ieelpot un izelpot, ar pirkstu piespiežot raustošo plakstiņu.
Tāpat plakstiņu raustīšanos var izraisīt acu sausums, bet, ja muskuļu spazmas pārvietojas uz citām sejas daļām, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Muguras sāpes
Stresa laikā, izstrādājoties noteiktiem hormoniem, paaugstinās arī asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība. Tā rezultātā saspringst muskuļi, un, ilgstoši atrodoties vienādā pozā vai ievērojot mazkustīgu dzīvesveidu, pirmā par nepatīkamo stāvokli sāks ziņot mugura.
Labākās zāles šīm sāpēm ir kustības. Ieteicams vismaz reizi stundā piecelties no krēsla un izstaipīties, kā arī pastaigāties svaigā gaisā.
Izsitumi
Stress pavājina imunitāti, kā rezultātā uz ādas var parādīties dažādi izsitumi, attīstoties pat augoņiem. Tā iemesls ir paaugstināta ādas jutība pret mikrobiem, veidojoties izsitumiem.