Vitamīnus saturoši produkti var būt reģistrēti gan kā zāles, gan kā uztura bagātinātāji, līdz ar to paredzot būtiskas atšķirības to iedarbībā.
Vitamīnus saturoši produkti var būt gan zāles, gan uztura bagātinātāji. Pastāv būtiskas atšķirības to iedarbībā, kā arī ražošanā un pēcreģistrācijas uzraudzībā.
Vitamīni – zāles, lai ārstētu
Vitamīnus, kas reģistrēti kā zāles, lieto ārstēšanas un profilakses nolūkā, to devas un iedarbība ir pārbaudīta, norādītas indikācijas un kontrindikācijas. Šādus vitamīnus var izsniegt gan bez receptes, gan ar recepti.
Zāles var iegādāties tikai licencētās aptiekās. To izsniegšanas kārtība atkarīga no zāļu farmakoloģiskajām īpašībām, stipruma un daudzuma iepakojumā. Lietošanas ilgums parasti ir ierobežots un noteikts.
Tāpat šādiem vitamīniem ir pievienota informācija zāļu lietotājam – zāļu lietošanas instrukcija. Vitamīnu ražošanai ir noteikti stingri kritēriji, un to lietošanas drošums tiek uzraudzīts arī pēc to reģistrācijas, proti, pacienti var ziņot ZVA vai ārstam par novērotām zāļu blaknēm.
Šobrīd Latvijas Zāļu reģistrā (www.zva.gov.lv) reģistrēti apmēram 50 vitamīnus saturoši preparāti, kam noteikts zāļu statuss.
Vitamīni – uztura papildināšanai
Savukārt vitamīni – uztura bagātinātāji būtībā ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai. Tie ir koncentrētas uzturvielas (vitamīni un minerālvielas) vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme. Tie nenovērš saslimšanu, neārstē un neizārstē slimības.
PVD pieņem lēmumu, reģistrēt uztura bagātinātāju vai par reģistrācijas atteikumu. Ja uztura bagātinātājs ir reģistrēts, tad tas ir pietiekami drošs lietošanai uztura papildināšanai. Šobrīd reģistrā ir 4 792 uztura bagātinātāji.
Vitamīnus un minerālvielas saturoši uztura bagātinātāji veido aptuveni 50% no kopējā uztura bagātinātāju daudzuma. Tie iekļauti PVD veidotajā Uztura bagātinātāju reģistrā, kas publiski pieejams mājaslapā www.pvd.gov.lv.
Prasības šādiem vitamīniem atšķiras no prasībām, kas izvirzītas zālēm – vitamīniem. Kvalitātes kontrole ir ražotāju atbildība, nav tik stingru prasību lietošanas drošuma uzraudzībā, jo uztura bagātinātāju pareiza lietošana ir paša patērētāja atbildība, līdzīgi kā citiem pārtikas produktiem. Uztura bagātinātāji pakļaujas pārtikas aprites likumdošanai un tos var izplatīt licencētās aptiekās, pārtikas veikalos, specializētās tirdzniecības vietās.
Abos gadījumos – būtisks lietošanas drošums
Lai gan abos gadījumos vitamīni reģistrēti un atzīti par drošiem, tas nenozīmē, ka tie der jebkuram. Tādēļ par to lietošanas nepieciešamību vienmēr ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. Īpaši šis ieteikums būtu jāņem vērā bērniem, gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, grūtniecēm, sievietēm laktācijas periodā.
Tāpat, lietojot vitamīnus, iespējama mijiedarbība ar citiem produktiem – ar citām zālēm vai uztura bagātinātājiem, ar pārtiku un dzērieniem – kā alkoholiskiem, tā bezalkoholiskiem, kas dažos gadījumos var radīt būtiskas veselības problēmas.
ZVA un PVD iesaka zāles un uztura bagātinātājus iegādāties tikai legālās tirdzniecības vietās: zāles – tikai licencētās aptiekās, uztura bagātinātājus – licencētās aptiekās, licencētās interneta aptiekās (šobrīd Latvijā reģistrētas 3 interneta aptiekas (www.zva.gov.lv/aptieku-karte.lv).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
