Asiņojošas smaganas – hormonālais disbalanss
Smaganu audos atrodas hormonu receptori. Šī iemesla dēļ sievietēm grūtniecības laikā tās nereti var asiņot. Tāpat palielināts smaganu jutīgums var būt menopauzes laikā, kā arī dienās, kad sievietei ir menstruācijas. Speciālisti gan uzsver, ka pārlieku biežas smaganu problēmas nav vēlamas un šai sakarā ieteicams konsultēties ne tikai ar zobārstu, bet arī veikt hormonālā līmeņa noteikšanas analīzes.
Apsārtusi mute, uztūkusi mēle – uzturvielu trūkums
Ja mutes kaktiņi ir apsārtuši un plaisā, organismam, iespējams, trūkst vitamīna B6. Savukārt uztūkusi un koši sarkana mēle var liecināt par pārmērīgu dzelzs daudzumu organismā, bet bāla – par anēmiju.
Drūpoši zobi – paaugstināts kuņģa skābes daudzums
Ja no kuņģa palielinātā daudzumā izdalās skābe, tā miega laikā nokļūst arī cilvēka mutē un, iedarbojoties uz zobiem, izraisa to drupšanu un eroziju. Šai sakarā speciālisti iesaka kontaktēties ar gastroenterologu, lai kuņģa skābes izdalīšanās un nonākšana barības vadā, bet arī mutes dobumā, tiktu novērsta.
Nepatīkama elpa – kuņģa problēmas
Nepatīkama elpa rodas no bojātiem vai netīrītiem zobiem, kā arī problēmām gremošanas trakta darbībā, tajā savairojoties kaitīgajām baktērijām. Tāpat sliktu elpu izraisa aknu un nieru darbības traucējumi, kā arī diabēts.
Stomatīts un čūlas – glutēna nepanesamība
Mutes dobumā esošas čūlas var veidoties arī no glutēna nepanesamības vai arī minerālvielu, piemēram, cinka nepietiekama daudzuma organismā, noskaidrots pētījumos.
Smaganu iekaisums – sirds slimības
Mutes dobumā esošās baktērijas caur asinsvadiem var nokļūt cilvēka pārējā organismā, ietekmējot imūnsistēmas, kā arī sirds darbību. Šai sakarā speciālisti uzsver, ka regulāra zobu tīrīšana glābs zobus ne tikai no to bojāšanās, bet arī organismu no nevajadzīgām saslimšanām.