Nesaprotu, vai šo problēmu varētu atrisināt ar skolas maiņu? Pašlaik dzīvojam mazā miestā, kur cilvēkus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, tāpēc jaunus draugus viņa vecumā rast ir gandrīz neiespējami.
Paldies, ar cieņu Mamma
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv. Konsultēšana skaipā: benita.griskevica; Twitter Benita@Emocijas):
Labdien, cienījamā Mamma!
Ir ļoti labi, ka Jūsu bērns stāsta par attiecību sarežģījumiem un viņam ir iespēja runāt par nepatīkamajām situācijām, tādējādi saņemot Jūsu atbalstu. Kā Jums škiet, vai runa ir par to, ka draugi sastrīdējušies, vai par to, ka tiek izvērsta apcelšana klases vidē? Pirmajā gadījumā Jūsu bērns iegūst pieredzi, ka attiecībās var piedzīvot saspīlējumus, vilšanos un atsvešināšanos, un iespējams - arī izlīgšanu un jaunu tuvināšanos. Jūs ar savu dzīves pieredzi varat viņam būt labs atbalsts un palīdzēt saprast pašam savas jūtas un vēlmes. Ja redzat, ka zēns nonāk izstumtā lomā savā klasē, tad Jūsu iejaukšanās varētu būt aktīvāka.
Aktīvi rīkojoties, Jūs puikam rādāt labu paraugu. Apcelšanas gadījumā savu aktivitāti varat vērst 3 virzienos - klase, māsīcas puika un pašas dēls. Skolas maiņa tāpat kā nomāktība un noslēgšanās nav risinājums. Tas ir mīts, ka "puikas tādi ir", patiesībā agresīva un nedraudzīga izturēšanās ir sastopama visur, un mums kā sabiedrībai kopumā jāmācās gan strīdēties, gan draudzēties.
Apcelšana ir savstarpējo attiecību problēma, par kuru ir ļoti svarīgi neklusēt un meklēt risinājumus. Tas vajadzīgs gan agresīvajiem, gan apceltajiem, gan malā stāvētājiem. Ja klasesbiedra mamma patlaban nav Jūsu sabiedrotā, tad klases audzinātāja tāda vizdrīzāk būtu ieinteresēta būt. "Dardedzes" piedāvātos pasākumus (www.drosmedraudzeties.lv, T. 67600685) klases saliedēšanai un mobinga profilaksei konkrētā klasē var ierosināt kā paši skolēni, tā vecāki. Tas būtu par iespēju ietekmēt gaisotni klasē.
Kā Jūs jūtaties ar domu satuvināties ar māsīcas dēlu, pabūt vidē, kas kopīga abiem zēniem? Jums šajā gadījumā ir radinieces un nielielas pilsētiņas iedzīvotājas priekšrocības. Jums vienkārši varētu gadīties būt līdzās, uzsākt sarunu. Dažreiz pāridarītājam pietiek ar vārdos neizteiktu ziņu, atgādinājumu, ka viņa rīcība ir redzama un nav noslēpums, un ka viņa apceļamais nav vientuļš, bezspēcīgs vai anonīms - aiz viņa stāv ģimene. Pieauguša cilvēka interese, vienkārša aprunāšanās par vieglām tēmām bez draudiem vai prasībām var pamodināt sirdsapziņu un likt savu agresiju kontrolēt, īpaši - šajā gadījumā, kad runa ir par nepatikas paušanu un vārdisku aizskaršanu.
Savukārt Jūsu zēnam nepieciešams stabils, adekvāts pašvērtējums un ticība saviem spēkiem. To vislielākajā mērā viņš var gūt, balstoties tuvo cilvēku pozitīvajā attieksmē. Bērns ar stipru pašcieņu un pašpaļāvību vieglāk atrod veidu, kā ar savu neagresīvo uzvedību ierobežot citu audzēkņu vēlmi sevi apcelt. Bērni no mums mācās uzvedības modeļus un pārņem attieksmi pret dažādām parādībām.
Jūs patlaban ar savu attieksmi dēlam rādāt, ka neklātos sašļukt. Turēties braši un nesniegt apcēlējam gandarījumu, neatbildēt uz viņa piezīmēm, saglabāt pieklājību, bet ar noklusēšanu neatbalstīt agresīvu rīcību - tie būtu ieteikumi, kurus īstenot pa spēkam bērnam, kas visā visumā jūtas veiksmīgs, neraugoties uz sīkām nepatikšanām. Izmantojiet šo strīdu, lai kopā ar dēlu palūkotos uz tiem konflikta iemesliem, kurus viņš varētu attiecināt uz sevi. Nevis, lai meklētu vainīgo, bet lai saprastu, kā draudzēšanās "darbojas" . Palīdzēt dēlam nostiprināt veiksminieka izjūtu (svarīgi, lai ir kāda joma, kur justies kompetentam un lepoties ar sevi) iedrošināt viņu visplašākajā šī vārda nozīmē - tas būtu vecāku uzdevums. Lai izdodas!