Apvaldītais stress īpaši apdraud vidēja gada gājuma sievietes  (1)

Zviedru pētnieki izanalizējuši datus, kas tika iegūti ilgstošu novērojumu rezultātā, pētot 1500 sievietes. Viņi noskaidroja, ka pēdējo piecu gadu laikā apmēram 20% sieviešu vidējos gados pastāvīgi vai bieži izjuta stresu. Izteiktu stresa biežumu novēroja sievietēm vecumā no 40 līdz 60 gadiem, kā arī neprecētām vai smēķējošām sievietēm

Balstoties uz datiem, kas saņemti no Gēteborgas Universitātes Sahlgrenska akadēmijas darbiniekiem, 40% sieviešu ilglaicīga stresa ietekmē bija sūdzības par sāpēm muskuļos un locītavās, 28% darbinieču norādīja par galvassāpēm un migrēnu, bet 28% - cieta no vēdera un kuņģa traucējumiem. Šis pētījums tika publicēts "The International Journal of Internal Medicine" izdevumā.

Pētnieki uzskata - atrisinot smēķēšanas problēmu, ar lieko svaru un fiziskām aktivitātēm saistītos jautājumus, ir novērojams, ka stresam ir tieša saistība ar paaugstinātu slimības simptomu attīstības risku.

Sievietes, kas ņēma dalību pētījumos, tika novērotas kopš 1960. gada. Tās sievietes, kas izjuta stresa ietekmi ilgstoši, pētījuma sākumā neziņoja par slimību simptomiem, kas saistīti ar stresu. Tomēr pēc 12 gadiem 27% sievietes atklāja, ka pastāvīgi sajūt sāpes muskuļos, locītavās. Savukārt aptuveni 15% no pētījumā iesaistītajām sievietēm sūdzējās par migrēnu vai kuņģa-vēdera traucējumiem.

"No sešdesmitajiem gadiem sieviešu dzīvesveids ir būtiski mainījies," universitātes ziņās skaidroja Dominiks Hendžs, viens no pētniekiem. "Mūsdienās vairāk sieviešu izvēlas, piemēram, strādāt ārpus mājas. Dabiski, ka šīs izmaiņas ir pārdzīvotā stresa ietekmē."

"Neskatoties uz to, ka mēs nodarbojāmies ar šī jautājuma pētīšanu jau sākot ar 1968. gadu, nevaram apgalvot, ka šodien termins "stress" nozīmē to pašu, ko tajā laikā," piebilda Hendžs. "Šodien visdrīzāk stresa nozīme ir vispārinātāka."

Hendžaprāt, nozīmīgākā atziņa veiktajā pētījumā ir tā, ka lielāka nosliece saskarties ar stresu ir neprecētām sievietēm, darbiniecēm, kas strādā ārpus mājās un tām, kas smēķē. Šai sabiedrības grupai vajadzētu piemērot efektīvākus profilakses pasākumus.

Pētnieki norāda, ka nākamo pētījumu mērķis ir noteikt metodes, kuras ārsti varētu piemērot pacientēm, kas cieš no stresa radītās ietekmes, fiziskajiem traucējumiem un slimībām, kā arī radīt ieteikumus, kā samazināt šo stresu.