010
Foto: Publicitātes foto
Stāvu bērnu slimnīcas jaunā korpusa foajē un gaidu dakterus klaunus. Cilvēku jūra, bet klauni vēl nerādās. Domāju, ka garām klaunus nepamanītus taču nevaru palaist. Pirmais parādās klauns cepurē, kedās, ar sarkanu degunu un lielu modinātājpulksteni pie īso bikšu jostas. Klauns lietišķi dodas uz izeju, kur pie durvīm apstādina zēnu, kas kopā ar mammu grasās iet ārā pa durvīm. Klaunāde ir sākusies, un man atliek to tikai vērot.

Pirmie mēneši reālā darbā

Pēc mirkļa klauns jau pēta puiša ausis un pastaipa ausu ļipiņas. Puika smaida, bet ir apmulsis. Tad abas ausu ļipiņas tiek paraustītas mammai. Tad pēc kārtas abiem tiek izšķirstīti mati, vai tur gadījumā neatrodas kaut kas interesants. Pēc mirkļa mamma ar dēlu tiek laukā pa durvīm un smejas pilnā kaklā. Arī klauns jau kaut kur dodas tālāk. Es ķeru klaunu ciet un saku - esmu tas cilvēks, ar ko jums bija sarunāta tikšanās. "O!" saka klauns un ķer pie sirds.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!