Foto: Publicitātes foto
Floutings daudziem cilvēkiem Latvijā vēl joprojām ir tumša bilde. Neparastais relaksācijas veids, kas pasaulē pazīstams jau pusgadsimtu, Latvijā ienāk lēnām. To, ko cilvēks sajūt floutinga laikā, ir grūti aprakstīt, bet tas var būt iesākums neparastam ceļojumam - tālu prom no visa ikdienišķā.

Tumsa, klusums un sālsūdens

Katrs sajūt ko citu - nav divu vienādu izjūtu, jo katra cilvēka atslābināšanās spēja, stresa līmenis, emocijas, domu jūklis smadzenēs ir atšķirīgs. Tādēļ arī iznākums ir atšķirīgs. Kā tas viss notiek? Floutings notiek nelielā baseiniņā - slēgtā telpā - kā kabīnē ar griestiem un durtiņām. Iekāpju koncentrētajā sālsūdens šķīdumā, aizveru aiz sevis durtiņas un laižos ūdenī. Tas vienā mirklī paceļ mani virspusē. Dīvaina sajūta. Lielā gaisma pazūd pati drīz pēc durtiņu aizvēršanas, paliek neliels gaismas avots baseina malā un klusi skan mūzika.

"Nāves jūrā sajūtas varbūt ir nedaudz līdzīgas, bet tomēr ļoti atšķirīgas. Tur cilvēks ir dabā, acīs spiež saule, ir viļņi, blakus trokšņo atpūtnieki, un relaksācija un meditācija tur īsti nesanāk. Floutinga baseinā ir klusums un pilnīgs miers," stāsta salona "Float & Relax" vadītāja Marita Malzubre.

Pat mazā gaismiņa sāk likties traucējoša - izslēdzu pēdējo gaismas stariņu un kluso mūziku. Viss - paliek pilnīga tumsa, nav dzirdams neviens troksnītis, jūtu tikai savu elpu un domu vilcienu galvā, kad smadzenes apjūk - kas notiek? Peldu ūdens virspusē. Vārds peldu te ir tā kā nevietā. Es nekur nepeldu, guļu, nekustos un tomēr jūtu, ka minimāli kaut kur pārvietojos, jo brīžiem sajūtu sevi viegli pieskaramies baseina malām te vienā, te jau citā pusē. Galva un kakls šo joku iesākumā nesaprot. Rokas un kājas atslābst ātri un ļauj ūdenim sevi nest, bet galva un kakls joprojām ir nedaudz saspringuši. Jūtos kā tāds ezītis miglā - viena, tumsā, ūdenī. Par laimi no tumsas nekur neatskan nekāds biedējošs "u-ū-ū-ū''.

Atslābināšanās - atslēga uz floutinga piedzīvojumu

"Kam nav bail no tumsas, tie var sasniegt fantastisku vidi - nav nekā.... Nav skaņas, nav gaismas, ir tikai silta vide - 36 grādi. Smadzenes apjūk - nesaprot, kas notiek? Tām nekas nav jārisina un jādara? Paiet apmēram 20 minūtes, kamēr smadzenes atļauj ķermenim nomierināties. Pēc brīža it kā uzpeld, piemēram, roka - tā beidzot ir atbrīvojusies. Likās, ka bija tak jau atbrīvota, bet nē. Tad beidzot nomierinās smadzenes," stāsta Malzubre.

Ir cilvēki, kas ļoti ātri atslābst un sāk procesu baudīt, taču lielākoties mūsdienās cilvēki ir saspringti, sastresojušies, tāpēc atslābināšanās ir vesela māksla. Tomēr smadzenes lēnām nomierinās un pārslēdzas uz teta viļņiem. Katrai dienas aktivitātei smadzenēm ir dažādi viļņi - aktīvā fāzē ir vieni, miegā - cits viļņu režīms. Floutingā smadzenes pārslēdzas uz teta viļniem, kuri dabiski sasniedzami salīdzinoši reti - iemigšanas stāvoklī, kad laižamies miegā un esam uz robežas starp apziņu un ne-apziņu. Floutingā ir iespēja noturēties šajā tīkamajā režīmā gandrīz stundu.

Nespēju atcerēties - vai ir bijis kaut kas, ar ko varētu salīdzināt šīs sajūtas. Atrodos ūdenī un liekas pat dzirdu, kā skraida domas galvā. Nē, nekas tāds agrāk nav piedzīvots. Rodas asociācijas ar atrašanos mātes vēderā, bet tad domas jau atkal aizklīst kur citur. Pazūd jebkāda sajūta, cik ir pulkstenis. Varbūt ir pagājušas 20 minūtes, bet varbūt jau divreiz vairāk. Esmu nekurienē.

"Tā ir kā pārdzimšana. To vieglāk sasnieg tiem, kas meditē, nodarbojas ar kādu sevis sakārtošanas praksi vai nāk floutēt bieži. Iegūst jebkurš - bet katrs kaut ko citu," stāsta Malzubre. Floutingu īpaši iesaka sportistiem, grūtniecēm, stresa pārņemtiem biroju cilvēkiem, meditāciju praktizētājiem. Grūtniecēm šeit, piemēram, ir fantastiska iespēja apgriezties uz vēdera un pagulēt, kas citādi vairs nav iespējams. Bērns vēderā sajūt, ka mamma ir relaksēta un laimīga, dabīgā veidā izstrādājas endorfīni. Ārā nākot parasti visi smaidot, smadzenes vairs neuztraucas par sīkumiem.

Pirms un pēc

Galva laikam beidzot ir atslābusi, jo jūtu, ka tā ir dziļi iegrimusi ūdeni. Laikam piederu pie tiem cilvēkiem, kam ir grūti ātri panākt relaksētu stāvokli. Galvā dun domu vilciens un es paspēju pārcilāt neskaitāmus pagātnes notikumus, paviesoties nākotnē un atgriezties atkal atpakaļ. Aizdomājos, ka floutings varētu būt lielisks atslābināšanās veids tajās dienās, kad ir īpaši daudz satraukumu, notikumu, kā rezultātā vakaros grūti aizmigt, izslēgt galvu. Jā, tādā gadījumā floutings būtu tieši laikā. Taču floutinga popularitāti Latvijā traucē tā cena - tas nav lēts prieks.

Ieslēdzas mazā gaismiņa, seanss tuvojas beigām. Sasodīti negribās kāpt laukā. Tad iedarbojas ūdens sūknis, ūdens sāk mutuļot, un tad jau gan seanss ir beidzies. Ceļos augšā, kaut to nemaz negribās. Liekas - tikko sāku spēt samazināt domu vilciena ātrumu, taču pirmajai reizei varbūt arī šis ir labs rezultāts. Ķermenis ir viegls un atgriezties realitātē nav nemaz tik grūti. Nāku ārā un arī laikam smaidu, kā daudzi citi pirms manis.

"Ir bijis, kad cilvēks iznāk ārā, sēž, dzer tēju un bez apstājas smejas. Tie, kam izdodas viegli atslābt, mēdz seansa laikā aizmigt un mierīgi gulēt ūdenī. Bet ir kas sasniedz jaunus apziņas stāvokļus - tiek ierauti tādā kā virpulī, citā realitātē," stāsta salona vadītāja. Taču ir arī cilvēki, kas izkāpj, nomazgā sāli un pasaka - bija garlaicīgi. Katram savs.

Pasaulē floutings ar labām sekmēm tiek pielietots psihoterapijā. Īpaši ASV, kur to izmanto pat pilnīgi emocionāli sagrautu cilvēku rehabilitācijā. Malzubre stāsta: "Ir pētījumi pasaulē, kur ar terapeita darbu un floutingu kopā var sasniegt neticamu rezultātu. Iesākumā ir saruna, tad floutings, tad atkal saruna. Latvijā psihoterapeitiem vēl nav šādu iemaņu, taču ceru, ka izdosies viņus ieinteresēt šādu praksi izmēģināt".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!