Nereti pacienti baidās teikt saviem darba devējiem par saslimšanu, jo nevēlas zaudēt darbu un uztraucās, ka pret viņiem mainīsies attieksme. Tomēr, jo ātrāk darba ikdiena tiks pielāgota multiplās sklerozes pacientam, jo lielākas iespējas būs gan veiksmīgi turpināt darbu, gan ārstēšanos.
Pacienta tiesības
Pirmkārt, multiplās sklerozes pacientam ir jāzina, ka visu invalidējošo slimību pacientus aizstāv Latvijas darba likumā iekļautais vienlīdzīgu tiesību princips. Tā uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu tiesību ievērošanu attiecībā pret visiem darbiniekiem.
Ja pacients var turpināt darbu, no pienākumu pildīšanas to atbrīvot bez iemesla nevar. Turklāt darba devējam arī ir likumā noteikts pienākums veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi darba pienākumu pildīšanai.
Pacientam nav pienākums ziņot savam darba devējam par slimību, tomēr, lai nodrošinātu veiksmīgu darba turpināšanu, labāk ir priekšniecību brīdināt par radušos situāciju. Svarīgi ir arī saprast, ka darba devējs un kolēģi var nebūt informēti par multiplās sklerozes slimību un var nezināt tās simptomus un ārstēšanas gaitu.
Skaidrojot savu veselības stāvokli darba devējam, savstarpēji var rast kompromisus darba ikdienas pielāgošanai. Atkarībā no tā, kādus simptomus pacients piedzīvo, darba dienā un vietā var veikt vienkāršas izmaiņas.
Ja darba ņēmējs ātri nogurst, darba devējs par piedāvāt elastīgu darba grafiku, iespējas ņemt garākas pauzes vai strādāt no mājām. Ja pacients piedzīvo kustību traucējumus, darba galdu var iekārtot ērti pieejamā vietā, darba telpās ierīkot atsevišķus atbalsta elementus, piemēram, rokturus.
Ja pacientam strauji pasliktinās redze, iespējams, ir nepieciešama īpaša datora operētājsistēma vājredzīgajiem vai ir jāpielāgo ekrāna spilgtums. Ja pacientam ir grūtības koncentrēties un atcerēties lietas, darba devējs var gatavot ērti pārskatāmus darba uzdevumu sarakstus.
Multiplās sklerozes pacientu simptomi un to intensitāte katram ir atšķirīgi, tādēļ arī katrs gadījums un nepieciešamie pielāgojumi ir jāvērtē individuāli. Tomēr pacientam pašam ir jāzina, kādus pienākumus viņš var veikt un kādi pielāgojumi tam ir nepieciešami, un jāizskaidro tas savam darba devējam.
Kā uzsākt sarunu ar darba devēju?
Uzsākt sarunu ar savu darba devēju par nepieciešamajiem darba ikdienas pielāgojumiem ir mulsinošs un biedējošs process. Tomēr pacientam ir jāapzinās, ka tās ir viņa tiesības darbu turpināt, un ir tikai jāatrod labākais risinājums, kā to darīt, lai gan darba ņēmējam, gan devējam esošie apstākļi būtu apmierinoši.
Pacientam ir jāsagatavojas šādai sarunai, ir jāizvērtē savas iespējas un vajadzības, un jāpiedāvā darba devējam konkrēti risinājumi. Pacients var informēt par saviem simptomiem un ārstēšanas gaitu, lai brīdinātu par iespējamiem saasinājumiem vai ārsta apmeklējumiem, kas var ietekmēt darba izpildes laiku.
Svarīgi ir censties sarunas gaitā meklēt risinājumus un rast kompromisus. Tā kā jebkurās darba attiecībās ir svarīgi uzturēt cieņpilnu saskarsmi, arī šo sarunu ir svarīgi risināt pozitīvā veidā, neliekot darba devējam justies kā situācijas ķīlniekam.
Darba devējs nedrīkst atlaist darbinieku tikai veselības dēļ, tomēr arī sarunas uzsvars uz to var radīt nevajadzīgu saspīlējumu.
Darba meklēšana
Ja multiplā skleroze stipri ierobežo pacienta iespējas pildīt esošā darba pienākumus, tas nenozīmē, ka pacientam ir jākļūst par bezdarbnieku. Saprotot savas slimības progresu un simptomus, pacients var izvērtēt, kādus pienākumus tas būtu spējīgs pildīts.
Valsts un pašvaldība piedāvā vairākas programmas, lai palīdzētu invalīdiem nodarbinātības jomā, palīdzot atrast piemērotu darbu vai nodarbošanos, piedāvājot papildināt zināšanas iepriekš apgūtajā profesijā, profesionālas apmācības un pārkvalificēšanās kursus, algotus pagaidu sabiedriskos darbus, subsidētus nodarbinātības pasākumus un darba informācijas kabinetus. Šīs programmas realizē Valsts Nodarbinātības aģentūra, kurā ir jebkuram ir iespēja reģistrēties.
Ineta, kura cīnās ar multiplo sklerozi jau vairākus gadus, bija spiesta aiziet no vecā darba, jo fiziski vairs nebija spējīga pildīt darba pienākumus. Tomēr viņa ir viens no veiksmīgajiem gadījumiem, kas dabūja pagaidu darbu caur NVA programmu, un pēc tās beigām, tika pieņemta uz pastāvīgu darbu kompānijā.
Ineta strādā no mājām, viņas darbs ir saistīts ar datu apstrādi datorā. Ar darba devēju viņa sazinās caur telefonu, un ir priecīga, ka var pielāgot strādāšanu savam ritmam. Atgriešanās darba tirgū, jo īpaši jauniem cilvēkiem, ir būtiska socializēšanās sastāvdaļa, kā arī palīdz psiholoģiski labāk pārvarēt cīņu ar slimību.
Vairāk par multiplo sklerozi, simptomiem, cēloņiem, diagnostiku, ārstēšanu un sadzīvošanu var lasīt Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas mājas lapā www.mslapa.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
