Labdabīgā, tomēr bīstamā mioma - simptomi un jaunumi ārstēšanā  (5)

Dzemdes miomai ir virkne simptomu, kurus sievietes sākotnēji mēdz nesaistīt ar audzēju un ignorē ķermeniskās izjūtas, tomēr 20-25% sieviešu miomas obligāti ir jāārstē vai pat jāoperē, jo simptomi ir smagi un ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Tie ir - smaga dzemdes asiņošana, anēmija jeb būtisks dzelzs trūkums organismā, sāpes, bieža urinēšana vai urīna nesaturēšana un neauglība.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā ik gadu tiek veiktas aptuveni 300 000 dzemdes miomu ķirurģiskas operācijas, no tām apmēram 230 000 ir histerektomijas jeb ķirurģiskas dzemdes izņemšanas. Latvijā ik gadu vidēji 700 – 1000 sievietēm tiek veiktas dzemdes miomu operācijas.

Dzemdes miomas ārstēšana tagad būs vēl veiksmīgāka 

Līdz šim zāles, kas paredzētas dzemdes miomas izraisītu simptomu mazināšanai un ārstēšanai pirms operācijas, varēja lietot tikai 3 mēnešus, t.i. vienu terapijas kursu.

Šāda trīs mēnešu kursa rezultātā ievērojami samazinās miomas izmēri, kā arī asiņošana, un efekts saglabājas vismaz 6 mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas.

Pamatojoties uz jaunākajiem pētījuma datiem, 2014. gadā Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi papildinājumus šo zāļu aprakstā, pieļaujot atkārtotu 3 mēnešu ārstēšanas kursu. Ārstējot dzemdes miomu, ar ulipristāla acetātu saturošo medikamentu, terapija var būt 2 ārstēšanas kursi ar pārtraukumu starp tiem.

Dr. Dace Matule, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente: "Dzemdes miomas ir nozīmīga veselības problēma sievietēm arī Latvijā, tālab šī iespēja, vēl vairāk uzlabot ārstēšanas rezultātus, ikvienam ārstam ir ļoti nozīmīga. 

Ulipristāla acetāts ir praktiski vienīgā terapija, kas paredzēta vidēju un smagu dzemdes miomas simptomu ārstēšanai. Ārstēšanas kursa pagarināšana daudzām sievietēm sniegs lielu ieguvumu – novērsīs stipro asiņošanu un mazinās miomas izmērus, tādejādi, attālinot nepieciešamību pēc operācijas. Ņemot vērā, ka mioma skar ne tikai sievietes pirms menopauzes laikā, bet arī jaunas sievietes, kuras vēl plāno ģimeni, šie ir ļoti būtiski ieguvumi."

Eiropas Ginekologu biedrības 10. kongresā 2013.gada 18.septembrī tika prezentēti PEARL III pētījumā iegūtie dati par dzemdes miomas medikamentu, kas satur aktīvo vielu ulipristāla acetātu.

Pētījuma rezultāti pierādīja, ka atkārtotam ārstēšanas kursam ar ulipristāla acetātu ir noturīga iedarbība. Asiņošanas samazināšanās sievietēm pēc pirmā ārstēšanas kursa bija 79,5%, pēc otrā ārstēšanas kursa 88,5%. Dzemdes miomas apjoma samazināšanās bija -49,9% pēc pirmā ārstēšanas kursa un -63,2% pēc otrā ārstēšanas kursa.

"Mēs esam gandarīti par nozīmīgo progresu, jo tas nozīmē ārstiem lielākas izvēles iespējas, ārstējot vidējus un smagus dzemdes miomas izraisītus simptomus," norādījis Gedeon Richter Plc vadītājs Ēriks Bogšs (Erik Bogsch).

Kā informē farmācijas kompānija Gedeon Richter, Latvijā medikaments miomas ārstēšanai ir pieejams no 2012.gada augusta.

Dzemdes mioma - fakti

Izplatība

Dzemdes mioma (zināma arī kā leiomioma) ir visbiežāk sastopamais labdabīgais reproduktīvās sistēmas audzējs sievietēm reproduktīvajā vecumā. Mioma sastopama līdz pat 40% sieviešu vecumā no 35 līdz 55 gadiem. Eiropas Savienībā mioma ir 24 miljoniem sieviešu, bet Ziemeļamerikā to skaits sasniedz 20 miljonus. 

Kas veicina miomas veidošanos, nav precīzi zināms, taču pastāv sekojoši riska faktori:

• Iedzimtība: ja Jūsu mātei vai māsai ir mioma, Jums ir paaugstināts miomas veidošanās risks

• Rase: Dzemdes mioma biežāk sastopama melnādainajām nekā baltās rases sievietēm.

• Aptaukošanās: Sievietēm ar ķermeņa masas indeksu virs normas ir paaugstināts risks miomas attīstībai. 

• Grūtniecība undzemdības: Pētījumi liecina, ka grūtniecībai un dzemdībām ir pasargājoša ietekme, un tas, iespējams, var mazināt dzemdes miomas veidošanas risku. 

Diagnoze

Ginekologs dzemdes miomu parasti atklāj iegurņa vai vaginālās ultrasonogrāfijas pārbaužu laikā.
Pastāv trīs dažādi miomas paveidi, kurus nosaka to atrašanās vieta dzemdē: 

1. Subserozas miomas lokalizācija ir uz dzemdes ārsienām, augot uz ārpusi. Šādas miomas parasti neietekmē menstruācijas, kā arī nerada pārmērīgu menstruālo asiņošanu, taču tās var radīt sāpes, spiežot uz citiem orgāniem.

2. Intramurāla mioma aug dzemdes sienā, liekot tai izplesties. Šādu dzemdes augšanu kļūdaini var noturēt par svara pieaugumu vai grūtniecību. Šis ir visizplatītākais miomas paveids, simptomi ietver smagu menstruālu asiņošanu, sāpes iegurnī un muguras sāpes, biežu urinēšanu un spiedienu iegurnī. 

3. Submukoza miomaaug dzemdes iekšējā sienā un var radīt smagu menstruālu asiņošanu ar gariem menstruālajiem cikliem. Šis ir visretāk sastopamais miomas paveids. 

Pazīmes un simptomi

Saslimšana ar dzemdes miomu ir daudzšķautnaina, tai raksturīgs plašs simptomu spektrs, kam var būt nopietna ietekme uz dzīves kvalitāti. Galvenie simptomi ir smaga menstruāla asiņošana, anēmija, sāpes vēderā un spiediena sajūta, biežāka urinēšana un neauglība. 

Tāds simptoms, kā smaga menstruāla asiņošana, var novājināt sievieti. Tam ir sekas fiziskā, sociālā un finansiālajā ziņā (piemēram, zemāki nodarbinātības rādītāji, biežāki darba kavējumi un zaudēti ienākumi). 

Šobrīd pieejamās ārstēšanas iespējas

Ārstēšanas mērķis, samazinot miomas mezglu apjomu, ir atvieglot slimības simptomus. Ārstēšanas metodes izvēle atkarīga no sievietes vecuma un tā, vai viņa vēlas saglabāt fertilitāti un vai arī viņa grib izvairīties no tādas ķirurģiskās iejaukšanās kā, piemēram, histerektomija. 

Dzemdes miomas galvenā ārstēšanas metode ir tādas ķirurģiskas operācijas kā: 

• Histerektomija. Lai arī lielākā daļa histerektomiju tiek veiktas, lai atbrīvotos no simptomātiskiem miomas mezgliem, pētījumi liecina, ka ne visas sievietes jūt veselības uzlabojumus pēc dzemdes izņemšanas operācijas. Kādā no pētījumiem konstatēts, ka gandrīz astoņi procenti sieviešu 24 mēnešus pēc histerektomijas cieta no tiem pašiem simptomiem.  

• Dzemdes artēriju embolizācija: Dzemdes asinsvados tiek ievadītas nelielas daļiņas, bloķējot asins plūsmu un izraisot miomas mezgla samazināšanos. Lai arī šī metode tiek atzīta par efektīvu simptomu izskaušanā, miomas mezgli var atjaunoties. 

• Miomektomija: Šajā gadījumā tiek izņemti tikai dzemdes miomas mezgli, saglabājot dzemdi. Lai arī tiek saglabāta fertilitāte, miomas mezgli tomēr vēlāk var atjaunoties.

• Magnētiskās rezonanses – ultrasonogrāfijas kontrolēta manipulācija: ar fokusētu ultraskaņas staru miomas mezglu uzkarsē līdz 60-80°C un termiski apstrādā. Procedūru kontrolē ar magnētiskās rezonanses attēla palīdzību.

Preoperatīvā medikamentozā ārstēšana

Ārstēšana ar medikamentiem pirms operācijas palīdz mazināt simptomus:   

• Gonadotropā atbrīvotājhormona agonisti (GnRH): Šo hormonālo ārstēšanas metodi pirmo reizi apstiprināja 1995.gadā. Mioma tiek ārstēta, samazinot estrogēna un progesterona līmeņus un panākot pārejošu menopauzes stāvokli. Apturot menstruācijas, miomas mezgli sarūk, un anēmija nereti samazinās. Ārstēšanas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. GnRH agonisti rada hipoestrogēniskus simptomus, tostarp kaulu blīvuma samazināšanos. 

• Selektīvo progesterona receptoru modulatori (SPRM): Šis jaunās klases medikaments iedarbojas, atgriezeniski bloķējot progesterona receptorus dzemdē, nomācot augšanu un ierosinot miomas mezglu saraušanos. 

Kā teikts the New England Journal of Medicine publikācijā, 12 nedēļu reizi dienā perorāla terapija (vs GnRH agonistu injekcijām) efektīvi aptur dzemdes asiņošanu, mazina anēmiju un liek sarauties miomai pirms plānotās operācijas. Līdz ar to tiek uzlabota dzīves kvalitāte un novērojamas mazāk menopauzes blaknes salīdzinājumā ar GnRH agonistiem. 

Ņemot vērā to, ka PEARL III pētījumāun tā pagarinājumā tika iegūti labvēlīgi efektivitātes un drošības rādītāji, Eiropas Savienības valstīs dzemdes miomas ārstēšanai ir saņemta atļauja ulipristāla acetāta 5 mg tablešu lietošanai diviem 3 mēnešu ārstēšanas kursiem.