Zinātnieki uzskata, ka iemigšana notiek, mainoties neironu daudzumam smadzenēs, ko regulē nomodā pavadītais stundu daudzums, kā arī noguruma līmenis.
Atklājums izdarīts, veicot eksperimentus ar augļu mušiņām, kurām ir cilvēkiem līdzīga molekulārā sistēma un attiecīgi - arī neironu darbības principi smadzenēs. Likvidējot noteiktus neironus mušiņu smadzenēs, pētnieki atklāja, ka kukaiņiem iestājas bezmiegs, veidojoties arī neregulāriem miega un atpūtas paradumiem. Tie savukārt izraisīja nervu darbības traucējumus un smadzeņu aktivitātes pavājināšanos – miega traucējumu sekas, kas izpaužas arī cilvēkiem.
Šobrīd pētnieki veic tālākus eksperimentus, lai atklātu, kā mākslīgi stimulēt iemigšanas brīža rašanos, liekot smadzenēm un organismam pārslēgties uz miega režīmu. Tas savukārt ļaus ieviest efektīvas izmaiņas bezmiega ārstēšanā.
"Ja mums izdosies fiksēt, kas notiek smadzeņu šūnās, kuras atbild par miegu, radīsim arī atbildi uz jautājumu, kāpēc gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem nepieciešams miegs, lai atjaunotos to organisms. Tas savukārt pavērs jaunas iespējas bezmiega un citu miega traucējumu ārstēšanā," teic pētījuma vadītāji.
Šobrīd pastāv divas teorijas, kas skaidro indivīdu nepieciešamību pēc miega. Viena no tām ir cilvēku un dzīvnieku bioloģiskais pulkstenis, kas uztur 24 stundu diennakts ritmu, savukārt otro teoriju skaidro homeostatiskais cikls jeb nomodā pavadītās stundas un noguruma pakāpe, kas liek organismam ieslīgt atjaunošanās fāzē jeb miegā.