Neizturies vieglprātīgi pret alerģiju jeb kā to laikus atpazīt?  (6)

Daļa alerģijas slimnieku kļūdaini uzskata, ka alerģija ir nieks

Ineta Grīsle, Neutral akadēmijas eksperte un pneimonoloģe RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centrā, norāda, ka svarīgi savlaicīgi uzsākt ārstēšanos, lai alerģijas izpausmes nekļūtu smagākas, grūtāk un ilgstošāk ārstējamas. Pilnībā izārstēt alerģiju nav iespējams, bet mūsdienu ārstniecības metodes un izvairīšanās no saskarsmes ar alergēnu ļauj ļoti veiksmīgi sadzīvot ar alerģiju un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Ārstes praksē ir salīdzinoši daudz gadījumu, kad pacients uzsāk alerģijas ārstēšanu tikai tad, kad tā jau ir pietiekami ielaista. Viens no iemesliem – pacients neatpazīst alerģijas simptomus un ārstējas no citas slimības. Bet cits daudz biežāks iemesls ir sabiedrības uzskats, ka alerģija nav nopietna saslimšana, lai vērstos pie ārsta. It īpaši šāds maldīgs uzskats ir raksturīgs vīriešiem un reģionu iedzīvotājiem.

Dace Kārkliņa, Neutral akadēmijas alergoloģe: "Ir gadījumi, kad bērnībā piedzīvotie alerģijas simptomi ar laiku vairs nav novērojami, tomēr, vairumā gadījumu, neārstējoties un turpinot saskarties ar alerģiju izraisošo alergēnu, simptomu daudzveidība pavairojas, un tikai palielinās alerģijas ierosinātāju daudzums. 

Organisma imūnsistēma pavājinās un parādās hroniskas saslimšanas. Tāpēc ir svarīgi uzreiz doties pie ārsta, veikt diagnostiku, lai noskaidrotu alerģiju izraisošos alergēnus un savlaicīgi uzsākt ārstēšanu. Pareizi kombinējot ārstēšanās metodes, alerģijas izpausmes iespējams kontrolēt, un tās simptomi nepasliktina dzīves kvalitāti."

Pievērsiet uzmanību hroniskām iesnām vai klepum

Ineta Grīsle norāda, ka viņas praksē visbiežāk kā alerģisku reakciju neatpazīst hroniskas iesnas jeb rinītu un klepu. Pacientiem šķiet, ka viņiem ir hroniska saslimšana un viņi izvēlas ārstēšanas metodes, kas nesniedz gaidīto rezultātu. Tādējādi saslimšanas izpausmes tikai kļūst smagākas un var būt bronhiālās astmas rašanās pamatā.

Atceraties, ka viena no organisma atbildes reakcijām uz alerģiju izraisošu alergēnu, var būt alerģiskās iesnas, kas izpaužas kā bezkrāsaina šķidruma izdalīšanās no deguna, kņudoņa, deguna gļotādas uzbriešana, acu asarošana un pastāvīga šķaudīšana. Alerģiskās iesnas var būt sezonālas pavasarī un rudenī un arī pastāvīgas. Sezonālās iesnas ir reakcija uz ziedputekšņiem, plaukstošajiem pumpuriem, ziedošajām pļavām un sienu laukos.

Alergologi aicina vecākus pievērst uzmanību mazu bērnu veselībai, kas bieži šņaukājas un klepo. Iespējams, tā ir reakcija uz kādu alergēnu. Ignorējot alerģiskās reakcijas, var attīstīties astma, kas Eiropā ir visizplatītākā hroniskā bērnu slimība. 

Nav maznozīmīgu sūdzību

Tieši tāpēc ir svarīgi būt maksimāli informētiem par alerģijas simptomiem, to diagnosticēšanu un sadzīvošanu ar šo mūsu gadsimta slimību. Neutral akadēmijas eksperti norāda, ka daļa alerģiju ir ārstējamas vai vismaz to simptomi ir mazināmi. Tomēr speciālisti aicina pret alerģijām un to izpausmēm neizturēties vieglprātīgi un izstāstīt ārstam arī par šķietami maznozīmīgākajām iesnu pazīmēm, lai tas spētu atpazīt alerģiskā rinīta simptomus.

Signe Puriņa, Neutral akadēmijas eksperte un Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe: "Alerģisks iekaisums elpceļos ietekmē cilvēka vispārējo fizisko un emocionālo labsajūtu. Pacienti sūdzas par miega traucējumiem, piemēram, aizlikta deguna dēļ ir apgrūtināta iemigšana un raksturīga pamošanās nakts laikā. 

Neizgulēšanās ietekmē ikdienas darba kapacitāti, jo ir samazinātas koncentrēšanās spējas dienas laikā. Negatīvi tiek ietekmēta bērnu spēja mācīties un iegaumēt. Pacienti norāda uz paaugstinātu nogurumu, kā arī pazeminātu slodzes toleranci un biežākām galvassāpēm. Astmas pacienti sūdzas par klepu vai sēkšanu pie fiziskām aktivitātēm vēsā gaisā."

Alerģijas izpausmes katram organismam mēdz būt atšķirīgas. Visbiežāk tā ir ādas reakcija (nieze, izsitumi, sausumi), kairinošs klepus, acu asarošana un iesnas. Nereti novērojami arī gremošanas traucējumi. Smagākos gadījumos parādās tūska, elpošanas traucējumi. 

Jāatgādina, ka precīzu diagnozi var noteikt tikai ārsts, tāpēc iespējami drīz pēc pirmo simptomu pamanīšanas vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu vai alergologu, kurš veiks nepieciešamās analīzes un testus, lai precīzi noteiktu alerģijas ierosinātāju un noteiks ārstēšanās metodes.

Alerģijas atklāšana savā ziņā nozīmē dzīvesveida maiņu un lielākas rūpes par sevi vai savu bērnu, lai izvairītos no iespējamiem ar alerģiju saistītu saslimšanu saasinājumiem. Pārliecinieties, ka lietojiet personīgās higiēnas produktus un mazgāšanas līdzekļus bez smaržvielām un citiem mākslīgiem uzlabotājiem, kas caur ādu var iekļūt organismā un izraisīt kairinājumu un alerģiju. Rūpīgāk izvēlaties pārtikas produktus, lai tie nesaturētu konservantus.