Seši padomi labai pašsajūtai arī pēc 50 gadu vecuma  (14)

1. Kas visbiežāk ir šo slimību cēloņi?

Vispārēja organisma novecošanās kopā ar vairākiem riska faktoriem var rezultēties kā nopietnas un hroniskas saslimšanas. Pie riska faktoriem ir pieskaitāmi ne tikai iedzimtības faktori, ko mēs šobrīd nevaram izmainīt, bet arī ilgstoš stress, apkārtējās vides ietekme, kaitīgie ieradumi (smēķēšana) un arī mūsu ēšanas paradumi un fiziskā aktivitāte.

2. Kādus profilaktiskos pasākumus būtu ieteicams veikt, lai no šīm slimībām izvairītos?

Pirmais, kas ir pats būtiskākais - jāatmet kaitīgos ieradumus, vai vismaz jāsamazina dienā izsmēķēto cigerešu skaitu, ja tāda problēma pastāv. Tāpat svarīgi ievērot sabalansētu diētu, kas nodrošinās normālu glikozes līmeni un lipīdu saturu asins sastāvā.

Ja ir palielināts svars, tad jācenšas pēc iespējas samazināt lieko svaru, it īpaši, ja ķermeņa masas indeks ir virs skaitļa 30, tad tas norāda uz pārmērīgu ķermeņa svaru jeb aptaukošanos. Noteikti ieteicama ir mērena un dozēta fiziskā aktivitāte, kas var būt pastaigas, nūjošana un citi sporta veidi, nekaitējot savai veselībai.

3. Kāda nozīme veselības kvalitātē ir pilnvērtīgam uzturam?

Ar uzturu organisms uzņem visas tam nepieciešamās uzturvielas, lai nodrošinātu pilnvērtīgu visu orgānu sistēmu funkcionēšanu. Ja kādas uzturvielas trūkst vai ir par daudz, ilgstošākā laika posmā kopā ar citiem riska faktoriem, tas var rezultēties kā hroniska slimība. 

Piemēram, holesterīns ir vaskam līdzīga viela, kuru mēs uzņemam, ēdot dzīvnieku izcelsmes cietos taukus, kas nelielos daudzumos ir nepieciešami organisma normālai funkcionēšanai, bet ja to ir pārāk daudz un ir tendence uz paaugstinātu asinsspiedienu, šī kombinācija var būt bīstama ilgtermiņā un izpausties kā ateroskleroze, kam var seko infarkts vai insults.

4. No kādiem produktiem būtu īpaši ieteicams izvairīties pēc 50 gadu vecuma?

Veselības problēmas nesākas no vienas svētku maltītes, bet gan regulāras, ilgstošas un pārmērīgas produktu lietošanas. Tādēļ noteikti jāizvairās no pārmērīga cukura patēriņa. Kafiju, tēju, ja tas nepieciešams, labāk saldiniet ar medu, jo tas ne tikai, padarīs baudāmāku dzērienu, bet arī satur bioloģiski aktīvas vielas, kas paaugstina imunitāti.

Izvairieties no trans taukskābēm, un cietiem augu taukiem, kas ir sastopamas dažādos pārikas produktos un to izstrādājumos, piemēram, margarīns. Jo šie tauki paaugstina slikto holesterīna saturu asinīs, kas ir viens no biežākajiem sirds asinvadu saslimšanu cēloņiem. 

Labāk uz maizes likt avakado šķēlīti, apslacīt ar labu linsēklu vai olīveļļu, jo pat plāna kārtiņa dabīga sviesta būs veselīgāka nekā margarīns, turklāt sviestā ir sastopams K2 vitamīns. Ja ievērojat mērenību, ēst var visu, kas garšo.

5. Kam īpaši būtu jāpievērš uzmanība sastādot savu ēdienkarti?

Ēdiet pēc iespējas vairāk augļus un dārzeņus, jo krāsaināk, jo labāk. Izvēlieties pilngraudu putras un maizi. Vismaz divreiz nedēļā maltītē iekļaujiet jūras produktus. Neaizmirstiet uzņemt šķidrumu pietiekamā daudzumā gan dzerot ūdeni un zāļu tējas, gan ēdot dažādas zupas. 

Gatavojiet mājās no pēc iespējas mazāk apstrādātiem produktiem. Tad jūs variet kontrolēt ēdienā esošās sastāvdaļas atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām, iegūstot visas vērtīgās uzturvielas bez lieka sāls, cukura, taukiem un citām piedevām, kas tiek pievienotas, rūpnieciski ražojot pārtiku. 

Pārstrādājot pārtiku rūpnieciskā ceļā, pat šķietami veselīgas sastāvdaļas var zaudēt savu uzturvērtību un kļūst tikkai "tukšu" kaloriju avots. Ja pārtikas produkta etiķetē dažādu piedevu, krāsvielu un konservantu ir vairāk kā pamatsastāvdaļu, diez vai vajadzētu šādus produktus lietot ikdienas pārtikā, pie tam lielos daudzumos.

6. Uztura bagātinātāji vai vitamīni, ko īpaši būtu ieteicams lietot uzturā, lai veselību uzlabotu?

Omega 3 taukskābes (zivju eļļa) – palīdz uzturēt normālu taukskābju un triglicerīdu līmeni asinīs, kā arī tās ir nepieciešamas veselai nervu sisitēmas darbībai un labas redzes saglabāšanai. 

Omega 3 taukskābes kopā ar folijskābi un B6, B12 vitamīniem – šī kombinācija nodrošinās organismu ar nepieciešamo vitamīnu daudzumu, kas palīdz uzturēt veselu nervu sistēmu un normālu asinsrades procesu, jo ir novērots, ka pēc 50 gadu vecuma aptuveni pusei no iedzīvotājiem ir B6 un B12 vitamīna deficīts, kas var izpausties ar anēmiju un nervu sistēmas traucējumiem. Kā arī samazina homocisteīna koncentrāciju asinīs, kam ir negatīva ietekme uz sirds asinsvadu un nervu sistēmu.

Magnijs – kopā ar omega 3 taukskābēm un B6 vitamīnu palīdz uzturēt normālu asinspiedienu un novērst sirds ritma traucējumus. Piedalās glikozes, taukskābju vielmaiņas procesos, kā arī olbaltumvielu biosintēzē.