Urīnceļu infekcijas grūtniecības laikā un kā no tām izvairīties  (6)

Organisma pārmaiņas

Grūtniecības laikā sievietes organismā pastiprināti izdalās progesterons - hormons, kas nodrošina normālu grūtniecības norisi. Tā līmenis organismā ievērojami palielinās visā bērniņa gaidīšanas posmā. Progesterona pamatfunkcija ir atslābināt dzemdes gludo muskulatūru, lai tā varētu pielāgoties augošajam bērniņam. Tomēr cirkulējot asinīs, tas ietekmē arī citu orgānu fizioloģiju un paplašinās arī gludā muskulatūra urīnizvadsistēmā - urīnpūslī, urīnkanālā un urīnizvadkanālā. Tādējādi baktērijas no ārējas vides var vieglāk nokļūt sievietes urīnizvadsistēmā un veicināt dažādu infekciju attīstību. Muskuļu tonusa samazināšanās dažām sievietēm rada arī urīnpūšļa vājumu un nekontrolētas urīna noplūdes.

Grūtniecības laikā palielinās arī organismā cirkulējošo asiņu daudzums, līdz ar to lielāka slodze ir nierēm - tām no organisma jāizvada vairāk šķidruma. To nedaudz apgrūtina strauji augošā dzemde un tās novietojums nedaudz pa labi. Tā dēļ un arī tāpēc, ka labā niere novietota nedaudz zemāk, labās puses urīnizvadsistēma grūtniecības laikā cieš vairāk. Kad sieviete ir stāvoklī, nedaudz paplašinās abas nieru bļodiņas. Parasti tas gan nekādas veselības problēmas nerada.

Kas veicina urīnceļu infekcijas

Grūtniecības laikā imūnsistēma koncentrēta uz bērniņa attīstību, tāpēc sieviete pati ir uzņēmīgāka pret infekcijām. Visbiežāk sūdzības par urīnceļu infekcijām parādās grūtniecības astoņpadsmitajā nedēļā, kad dzemde jau ir lielāka un straujāk paplašinās urīnizvadkanāli.

Īpaši jāuzmanās sievietēm, kam jau pirms grūtniecības bijušas kādas urīnceļu infekcijas vai urīnā konstatētas baktērijas bez jebkādiem simptomiem - tā sauktā asimptomātiskā bakteriūrija. Paaugstinātā riska grupā ir arī sievietes ar vāju imunitāti, cukura diabētu, iedzimtām nieru problēmām, anēmiju, ka arī tās, kam iepriekšējo grūtniecību laikā bijušas urīnceļu infekcijas un tās, kam bijušas urīnizvadsistēmu ietekmējošas traumas vai operācijas, ar inervācijas traucējumiem.

Pazīmes un risinājumu

Pirmās urīnceļu iekaisuma pazīmes ir bieža nepieciešamība apmeklēt tualeti, dedzinošas sāpes urinācijas laikā un beigās. Ja iekaisums jau skāris nieres, tad var būt arī sāpes nieru apvidū, nespēks, drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Pie jebkura pirmā simptoma pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie ārsta. Profilaksei ikviena sieviete var lietot dzērvenes un to sulu, citronu pie tējas un citur, upeņu sulu un citus skābus dzērienus, ēdienus. Skāba vide ļoti labi attīra urīntraktu un efektīvi palīdz izvairīties no infekcijām. Šos līdzekļus izmanto arī vieglāku iekaisumu ārstēšanai, bet, ja infekcija ārstēšanai nepadodas, jālieto antibiotikas. Jebkura infekcija grūtniecības laikā var ļoti negatīvi ietekmēt bērniņu. Ja baktērijas caur asinsriti nonāk augļūdeņos, nopietnākos gadījumos tas diemžēl var beigties ar spontāno abortu, priekšlaicīgām dzemdībām, pneimoniju vai vispārēju organisma saindēšanos bērniņam, maza svara augli un risku mātes veselībai.

Lai no infekcijām izvairītos, ļoti būtiski ievērot rūpīgu higiēnu - gan sievietei, gan viņas partnerim, jo baktērijas no ādas un apakšveļas caur paplašināto urīnizvadkanālu var viegli iekļūt organismā. Grūtniecēm nevajadzētu valkāt ciešu apakšveļu vai stringbiksītes, veļa pietiekami bieži jāmaina. Jālieto pietiekami daudz šķidruma - vismaz 2 litri ūdens dienā. Var dzert arī zāļu tējas, bet pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu.

Pēc grūtniecības astoņpadsmitās nedēļas, ja ir aizdomas par urīnceļu infekciju, sievietei būtiski ievērot nieres atslogojošas ķermeņa pozas - ilgstoši negulēt uz labajiem sāniem un vairākas reizes dienā atslogot spiedienu uz nierēm, nostājoties ceļgalu - elkoņu pozā (četrrāpus). Šo "vingrinājumu" droši var veikt arī profilaktiskos nolūkos, ja sievietei nekādu sūdzību nav.