Kā cīnīties ar dusmām bez iemesla un neizskaidrojamām garastāvokļa maiņām?  (10)

Es pat nezinu tam iemeslu - var būt diena, kad viss ir ļoti jauki, baudu laiku ar līgavaini, bet pēkšņi rodas kaut kāds klikšķis, un es kļūstu ļoti viegli aizkaitināma. Tam pat nav iemesla!

Jau tīņu gados ievēroju, ka esmu ļoti viegli aizkaitināma. Bieži izrunājos, atcirtu vecākiem, kaut vai pati sapratu, ka tā noteikti nevajadzēja darīt.

Ārpus mājām, tiekoties ar draugiem, paziņām, kolēģiem, man viss ir kārtībā. Es jūtos labi un mani nekas nekaitina. Līdz ko es atnāku mājās, tā atkal viss sākas no jauna. Saprastu, ja līgavainis darītu kaut ko tādu, kas man nepatiktu, bet tā nav. Mani viss apmierina, taču vienalga esmu uzvilkta.

Tāpat ir arī, tiekoties ar vecākiem. Pirmās dienas viss ir jauki. Tad sāk parādīties mans augstais tonis, un kļūstu strauja raksturā un asa.

Iespējams, mana straujā daba ir iedzimta, tomēr – vai ar to ir iespējams tikt galā?

Atbild VC4 Diagnostikas centra psihiatrs Jevgēņijs Iznovs

Labdien! Ir lieliski, ka Jūs domājat par savu uzvedības modeļiem un vēlaties meklēt risinājumu situācijām un emocijām, kas Jums šķiet nepieņemamas.

Lai atbildētu uz šo jautājumu un lai palīdzētu Jums izprast sevi, protams, nepieciešama tikšanās ar speciālistu. No psihoterapijas metodēm varu ieteikt kognitīvi biheviorālo terapiju.

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir viena no visefektīvākajām psihoterapijas formām, tā balstās nevis uz kāda konkrēta notikuma, fakta analīzi, bet uz to, kā cilvēks ir uztvēris un sapratis notiekošo un atbilstoši šai uztverei reaģējis, rīkojies.

Kognitīvi biheiviorālā terapija izveidojusies, apvienojoties diviem terapijas virzieniem: kognitīvajai terapijai (angļu val. cognitive - izziņa) un biheiviorālajai terapijai (angļu val. behaviour - uzvedība). Terapijas procesā tiek izzināts, saprasts esošais (grūtības radošais) uzvedības modelis un, atbilstoši cilvēka vajadzībām, mērķiem, izveidots jauns. Cilvēka uzvedību nosaka ne tik daudz tas, kas ir noticis, bet galvenokārt tas, ko viņš par to domā, kādas sajūtas tas rada.

Piemēram, kas liek cilvēkam domāt, ka viņš ir neveiksminieks, kas piespiež atgriezties atkal un atkal negatīvajām domām, kas liek rīkoties tikai tā un ne citādi. Ir cieša saikne starp to, ko cilvēks domā un to, kā viņš jūtas un rīkojas (uzvedas, reaģē).

Šo izveidojušos saikni ir iespējams mainīt, respektīvi, izprotot (kas man liek domāt tikai tā un ne citādi?) un mainot (kādi vēl var būt varianti, ko man tas nozīmēs?) uztveres un domāšanas veidu un tas rada izmaiņas cilvēka noskaņojumā un emociju izpausmēs, tas maina arī uzvedību. Lai iemācītos citādāk reaģēt, nepieciešams dzirdēt savas domas, atklāt un saprast savas jūtas, psihoterapeits palīdz šajā procesā.

Lai izprastu Jūsu aprakstīto problēmu, iespējams, jālūkojas arī dzīves vēsturē. Pastāv iespēja, ka iemeslus var meklēt arī tā dēvētajā "agrīnajā organikā" - dzemdību patoloģija, galvas smadzeņu traumas, pat nemanāmas un it kā bez neiroloģiskām sēkām agrīnā bernībā izslimotas slimības ar augstu ķermeņa temperaturu u.c. Tas varētu atsaukties uz personības attīstību, veicinot emocionālu labilitāti.

Par rakstura iedzimtību nav viennozīmīgu pierādījumu, tomēr pārņemt kādam no vecākiem raksturīgu uzvedības modeli ir ļoti tipiski un normāli. Iespējams, ka tēva uzvedības modelis Jums ir "pielipis".

Ir piejami arī mūdienīgi medikamenti, ko attiecīgi un nepieciešamības gadījumā pielietojot, var panākt labus terapeitiskos rezultātus - līdzsvarot emocionālo fonu un atbrīvoties no traucējošiem psihoemocionāliem stāvokļiem. Tomēr, atkārtoju vēlreiz, lai kopīgi atrastu optimālāko terapijas metodi, nepieciešama konsultācija pie speciālista.