Veselības faktori, kuru ietekmē pieņemamies svarā

Svara pieaugumu var izraisīt gan depresija un stress, gan antidepresantu lietošana. 2010. gadā veiktā pētījumā atklāja, ka cilvēki, kuri jūtas nelaimīgi un vientuļi, pieņemas svarā daudz ātrāk un vieglāk, kā tie, kuri neizjūt depresiju. Cilvēkiem, kuri nejūtas laimīgi, ir tendence uzturā lietot ēdienus, kuros ir daudz kaloriju un tauku, kā arī viņi izvairās no fiziskām aktivitātēm.

Ko iesākt: Ja svara pieaugumu izraisījuši antipresanti, iespējams, ir jāpārstāj tos lietot vai arī jālūdz ārstam tos nomainīt uz tādiem, kas svaru varētu palīdzēt zaudēt, nevis uzņemt.

Ja tavi medikamenti nav izraisījuši svara pieaugumu, sameklē kādu, ar kuru kopā vari nodoties fiziskām aktivitātēm - sportot kopā ar draugiem ir labs veids, kā gūt atbalstu savām aktivitātēm, kas, savukārt, palīdzēs uzveikt depresiju.

Ir vesels saraksts ar medikamentiem, kuri var izraisīt svara pieaugumu. To skaitā ir kontracepcijas tabletes, steroīdi, hormonu tabletes, medikamenti sirds, asinsvadu slimībām, krūts audzējam, krampjiem un vēl daudzām citām slimībām.

Ko iesākt: Ja tevi uztrauc svara pieaugums un iemesls tam varētu būt tevis lietotie medikamenti, konsultējies ar savu ārstējošo ārstu un izrunā, kādus blakusefektus tie atstāj uz tavu veselību. Ja kāds no tiem ietekmē tavu svaru, palūdz, lai ārsts atrod kādu alternatīvu medikamentu, kuram nebūtu šāda blakusefekta.

Pie liekā svara rašanās var būt vainojamas gremošanas problēmas, tai skaitā lēna zarnu darbība.

Ko iesākt: Ja aizcietējumi ir tavs vienīgais simptoms, tu vari mēģināt lietot antibiotikas, kas palīdzēs tavam zarnu traktam darboties tā, kā vajadzētu. Taču, lai tā notiktu, ir ļoti svarīgi arī regulāri dzert ūdeni un lietot uzturā šķiedrvielām bagātus produktus. Ja tas nemazina problēmas, sazinies ar savu ārstu, lai izrunātu šo problēmu.

Zems D vitamīna līmenis organismā, magnija un dzelzs trūkums var negatīvi ietekmēt tavu imūnistēmu, samazināt enerģijas daudzumu un mainīt tavu vielmaiņu, līdz ar ko ir grūtāk turēties pie veselīga dzīvesveida principiem. Nelielā enerģija tiek kompensēta ar kofeīna, saldumu un ogļhidrātu lietošanu uzturā, kā arī tu arvien biežāk atsakies no ikvakara skrējiena vai vingrošanas, jo jūties pārāk nogurusi un vāja.

Ko iesākt: Tu vari mēģināt atjaunot savu dzelzs līmeni organismā, ēdot sarkano gaļu un spinātus, kā arī palielināt magnija daudzumu, iekļaujot uzturā mandeles. Tiesa, ir gandrīz neiespējami uzņemt pietiekami daudz piena vai saules gaismas, lai kompensētu zemo vitamīna D līmeni - ņem vērā, ka tas prasīs laiku.

Turklāt, atceries, ka pārāk liels daudzums D vitamīna var radīt nierakmeņus, tādēļ, lai zinātu, kad D vitamīns tavā organismā ir pietiekamā daudzumā, sazinies ar savu ārstējošo ārstu un regulāri veic nepieciešamās pārbaudes.

50 gadu vecumā ir palēninājusies vielmaiņa, tādēļ nav iespējams sadedzināt tik daudz kalorijas, kā 20 gados. Lai tā turpinātu darboties tikpat raiti, paliekot vecākam ir vairāk jātrenējas un mazāk jāēd, jo, kā rāda pētījumi, ilgstošai svara uzturēšanai regulāra sportošana ir krietni nozīmīgāks aspekts, nekā pareiza diēta.

Ko iesākt: Atceries, ka visas kalorijas nav vienādas vērtības. Iekļauj savā ēdienkartē proteīnus, kuri satur maz tauku un izvairies no ogļhidrātu lietošanas, jo tos organisms pārstrādā lēni.

Daudzi muskuļu un skeleta sistēmas stāvokļi, ieskaitot plantāro fascītu jeb pēdas iekaisumu, osteartrītu un ceļu vai gurnu sāpes, var rezultēties netīšā svara uzņemšanā. Plantārais fascīts viennozīmīgi var ietekmēt tevi atturēties no ierastajām aktivitātēm, tā radot liekā svara pieaugumu.

Ko iesākt: Pielāgo savu treniņu programmu savam veselības stāvoklim – sāc braukt ar riteni vai peldēt, tā vietā, lai veiktu svaru celšanu. Apmeklē fizioterapeitu, kurš var izveidot tieši tavām vajadzībām piemērotu prograamu.