Minētie simptomi raksturo vienu no mūsdienās arvien biežāk sastopamajām slimībām – obstruktīvo miega apnoju (OMA), kuru nereti gan maldīgi dēvējam vienkārši par krākšanu.
OMA laikā elpceļi tiek nosprostoti, radot pauzes elpošanā. Šī slimība ir visnotaļ viegli atpazīstama ar skaļu krākšanu un klusuma pauzēm starp krācieniem. Slimnieka partneris vai ģimenes locekļi var novērot ne tikai skaļu krākšanu, bet arī smakšanu un izmisīgu cīņu pēc ieelpas miega laikā, kamēr cilvēks par to pat nenojauš.
Miegā ķermeņa muskulatūra, ieskaitot rīkles muskuļus un mīkstās aukslējas, atslābst, un mēles pamatne pavirzās atpakaļ, daļēji nosprostojot augšējos elpošanas ceļus. Taču smadzenes turpina raidīt signālus mūsu svarīgākajam ieelpošanas muskulim - diafragmai - un liek tai turpināt darboties. Elpošanas ceļos rodas negatīvs spiediens, tie sašaurinās un pēc tam nosprostojas pavisam.
Vairāk kā 10 elpas aizturēšanas (apnojas) gadījumi, kad katrs no tiem ilgst vairāk nekā 10 sekundes vienā miega stundā, var izraisīt organismā bīstamu spriedzi, kā rezultātā ķermenis nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu, rodoties neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem.
Simptomi, pēc kuriem slimību iespējams atpazīt
Naktīs – skaļa, nepārtraukta krākšana, pauzes elpošanā, smakšana, elpas trūkums un grozīšanās.
Dienās – miegainība un nogurums, galvassāpes, depresija un pastiprināta uzbudināmība, kā arī sirds darbības traucējumi un paaugstināts asinsspiediens, neizskaidrojams liekā svara pieaugums.
Slimības riska faktori
Jau esošs liekais svars, kā rezultātā spēcīgi aptaukojas ķermeņa augšdaļa, tai skaitā – kakls. Tāpat bīstama ir saslimšana ar 2. tipa cukura diabētu un paaugstinātu asinsspiedienu, kā rezultātā OMA attīstās aptuveni 75 procentos gadījumu. Nereti slimību izraisa arī fizioloģiski cēloņi, piemēram, sejas un žokļa skeletālas īpatnības vai palielinātas mandeles un mēle.
OMA sekas
- Darba spēju un kopējās dzīves kvalitātes mazināšanās;
- Līdz sešām reizēm augstāks risks iekļūt satiksmes un dažādos sadzīviskos negadījumos;
- Ievērojami pieaug risks saslimt ar augstas mirstības pakāpes slimībām – stenokardiju, sirds aritmiju, miokarda infarktu, insultu un vielmaiņas traucējumiem.
- Pētījumi liecina, ka smaga miega apnojas forma vairāk nekā uz pusi samazina slimnieka iespēju nodzīvot vēl 20 gadus pēc tās konstatēšanas.
Ja ir aizdomas par OMA, vērsieties pēc palīdzības pie miega speciālista, kas veiks riska izvērtēšanu, norīkos izmeklēšanu un pēc rezultātiem ieteiks optimālo ārstēšanas paņēmienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
