Kvazimodo sindroms - es ienīstu savu ķermeni. Kā ar to cīnīties?  (2)

Kāds ir rezultāts? Kas patiesībā slēpjas aiz vēlmes kļūt skaistākai – mīlestība vai naids pret savu ķermeni?

Sievietes vienmēr ir vēlējušās būt skaistas un tas nav nekas slikts, gluži otrādi – tas ir pat apsveicami un slavējami. Mēs priecājamies par skaistām drēbēm, nežēlojam naudu aksesuāriem un laiku friziera apmeklējumam, lai iegūtu sezonas modīgāko matu griezumu. Bet, tiecoties uz pilnību, reizēm gadās zaudēt mēra un realitātes sajūtu. Un tad priekšplānā izvirzās nelūgts viesis – Kvazimodo sindroms.

Literārajam varonim pa pēdām

Izdzirdot Viktora Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" nosaukumu, teju ikvienam atmiņā ataust Parīzes Dievmātes katedrāles zvaniķa, neglītā kuprīša Kvazimodo kolorītais tēls. Šķiet, - kas gan neglītajam zvaniķim varetu būt kopīgs mūsdienīgu sievieti? Izradās, ir pat vairākas kopsakarības.

Kvazimodo komplekss jeb dismorfobija ir psihiski traucējumi, kas liek cilvēkam domāt, ka viņa āriene ir atbaidoša, neglīta un biedējoša. Pie tam, realitāte var būt pilnīgi pretēja.

Piemēram, sieviete, kura sirgst ar šo sindromu, var no sirds neieredzēt savu līko degunu, mazās krūtis un pārlieku tievās kājas, pat nepamanot savus veselīgos un vijīgos matus, slaido vidukli un pilnīgās lūpas. Viņa koncentrējas tikai uz problēmzonām un var pavadīt vairākas stundas pie spoguļa, aplūkojot savu "atbaidošo" attēlu. Vai arī ieslīgt pretējā galējībā - atbrīvoties no visiem spoguļiem un maksimāli izvairīties no priekšmetiem, kuros iespējams redzēt savu atspulgu. Par šādas sievietes dzīves mērķi kļūst nebeidzami mēģinājumi izmainīt savas iedzimtās "kroplības" un viņa nereti kļūst par plastisko ķirurgu pastāvīgu klienti.

Vai plastiskā ķirurģija būs glābiņš?

Kas notiek, kad sieviete - Kvazimodo pamostas pēc plastiskās operācijas? Pilnīgi nekas! Vēl nav pagājis pēcoperācijas periods, kad viņa jau ir atradusi jaunu problēmu un ķērusies klāt tās uzlabošanai. Jo, iespējams, ka ar botulīnu piepildītās lūpas vairs nepiestāv "vecajam" degunam un jaunā krūšu līnija disharmonē ar "riepu" uz vēdera. Šo sarakstu var turpināt bezgalīgi. Un, pat ja sieviete pārveidos katru sīkumu savā ārienē, gluži kā skulptors radot sevi no nulles, viņai ar to nebūs gana.

Tas tādēļ, ka Kvazimodo komplekss nespēj izzust pats no sevis. Lai atgūtu kontroli pār savu dzīvi, sākumstadijā, iespējams, pietiks, ja atklāti varēsi izrunāties par šo problēmu ar kādu sev tuvu cilvēku, bet smagākos gadījumos būs nepieciešama psihoterapeita vai pat psihiatra palīdzība.

Dismorfobijas pazīmes

Fotogrāfijas sindroms - sieviete nevēlas fotografēties, lai "nebojātu" kadru un nebiedētu pārējos ar savām briesmīgajām bildēm.

Spoguļa sindroms - viņa stundām pēta savu spoguļattēlu vai, gluži pretēji, - izvairās no visām virsmām, kur varētu saskatīt savu atspulgu.

Cilvēks futlārī - sieviete izvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas, iziet no mājām tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Pati sev stiliste - iedomātie trūkumi tiek maskēti ar dažādiem paņēmieniem. Sieviete izmanto neiedomājamu daudzumu dekoratīvās kosmētikas līdzekļu, nēsā maisveidīgu apģērbu u.tt.

Ceļš pie sevis jeb kā izveseļoties

Pirmkārt, jānoskaņojas uz ilgstošu un sistemātisku darbu, kurš noteikti vainagosies ar panākumiem.Tev no jauna ir jānotic saviem spēkiem, tādēļ ieteicams sākt regulāri apmeklēt trenažieru zāli, baseinu, pierakstīties uz konsultāciju pie dietologa, friziera un kosmetaloga. Tu redzēsi, ka jau pēc neilga laika pašrealizācijas process ņems virsroku pār tavām iedomātajām problēmām.

Otrkārt, uzsāc aktīvu cīņu ar saviem kompleksiem. Neļauj sev domāt un izteikties slikti par sevi. Maini savus paradumus, tas liks tev justies savādāk - ja līdz šīm staigāji tikai biksēs, sāc nēsāt svārkus, ja vispirms aizsēji aukliņas labajai kurpei, tagad sāc ar kreiso. Beidz caur negatīvu prizmu skrupulozi analizēt savu rīcību un īpašības. Atceries - tu tagad esi pavisam cita, par sevi pārliecināta sieviete!

Ļauj sev mīlēt un būt mīlētai.Tā ir vienlaikus visgrūtākā un vispatīkamākā atveseļošanās metode.Bet, vai nav tā, ka mīlot kādu (tas attiecas arī uz sevi), visi viņa trūkumi kļūst mazsvarīgi, nepamanāmi un mēs saskatām tikai skaisto?

Ja tomēr jūti, ka saviem spēkiem netiec galā ar šo problēmu, tad neatliec vizīti pie speciālista. Tu esi pelnījusi but laimīga, jo dzīve taču ir tā vērta, lai to nodzīvotu harmonijā ar sevi!