Foto: Shutterstock
Nav noslēpums, ka organismam kaitīgās ķīmiskās vielas sastopamas gan mūsu lietotajos pārtikas produktos, apģērbos, ko valkājam, un dzeramajā ūdenī, gan apavos, mājsaimniecībā izmantotajos piederumos un vēl virknē vietu, lietu, vielu un priekšmetu.

Lai sevi kaut nedaudz pasargātu no kaitīgās vides, iepazīsties ar livescience.com apkopotajām vielām, kas organismam nodara lielāko kaitējumu, un uzzini, kā samazināt to patēriņu ikdienā!

Bisfenols A (BPA)

Foto: Shutterstock
Šo vielu atradīsi ļoti daudzos produktos, ieskaitot konservus, kā arī sadzīves priekšmetos, piemēram, plastmasas traukos. Savā sastāvā tas ir līdzīgs sievišķajam hormonam estrogēnam, un pētījumi liecina, ka bisfenols A, ļoti iespējams, izraisa lieko svaru, pāragru dzimumnobriešanu, kā arī spontānos abortus.

Tiesa, pilnībā apstiprināti šie dati nav, tomēr pētnieki apgalvo, ka korelācija starp minēto vielu un konkrētajām veselības problēmām pastāv.

Dioksīns


Foto: Shutterstock
Dioksīns ir ilgdzīvojoša ķīmiska viela, kas sastopama ļoti daudzos pārtikas produktos, uzkrājas dzīvnieku taukaudos un tiek uzņemta, apēdot nepietiekami termiski apstrādātus gaļas prdouktus, informē Pasaules Veselības organizācija.

Kā apgalvo mediķi, dioksīns izraisa zemāku spermas aktivitāti un citas reproduktīvās sistēmas saslimšanas. Hroniska tā uzņemšana rada imūnsistēmas problēmas un ļaundabīgus audzējus, savukārt, ja dioksīns mūsu organismā nonāk vien reti un nelielos daudzumos, satraukumam nav pamata, brīdina mediķi.

Atrazīns


Foto: Shutterstock
Plaši izmantoto pesticīdu atrazīnu visbiežāk atradīsi dzeramajā ūdenī. Pētot tā ietekmi uz dzīvniekiem, secināts, ka atrazīns rada audzējus, pāragru pubertāti, kā arī prostatas problēmas vīriešiem.

Turklāt kādā pētījumā atklāts, ka tas spēj varžu tēviņus pārvērst varžu mātītēs, mainot to dzimumhormonu līmeni.

Lai mazinātu atrazīna daudzumu, kas uzņemts ikdienā, dzer ūdeni, kas ir filtrēts, kā arī izvairies no plastmasas pudeļu izmantošanas tā pildīšanai.

Ftalāti


Foto: Shutterstock
Ftalāti tiek izmantoti plastmasas priekšmetu izstrādē, lai nodrošinātu to elastību un izturību. Tie sastopami, piemēram, lietusmēteļos, kā arī ziepēs, šampūnos un pat nagu lakās, teic eksperti.

Atklāts, ka ftalāti ietekmē dzīvnieku reproduktīvo veselību, tomēr to ietekme uz cilvēku organismu līdz šim nav pietiekami izvērtēta.

Lai no tiem izvairītos, nelieto plastmasas priekšmetus vai vismaz samazini to daudzumu, kā arī, izvēloties kosmētiku, dod priekšroku līdzekļiem, kuru sastāvā nav norādīts "fragrance".

Perhlorāts


Foto: Shutterstock
Perhlorāts tiek izmantots raķešu degvielai, kā arī sprāgstvielu pagatavošanā un petardēs. Tāpat tas sastopams piena produktos, lai cik dīvaini tas arī nešķistu. Pārāk liels perhlorāta daudzums organismā ietekmē vairogdziedzera darbību.

Lai no tā izvairītos, eksperti aicina uzturā lietot jodu saturošus produktus, kas mazina perhlorāta kaitīgo ietekmi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!