Stress izraisa izdegšanas sindromu: Kas par to liecina un kā ar to cīnīties?

Stress ir normāla parādība ikdienā, no kuras nevar izvairīties neviens. Reizēm stresam pat var būt pat pozitīva nozīme. Tas palīdz labāk koncentrēties darāmajam, motivē rīkoties, sasniegt vairāk. Pozitīvu stresu piedzīvojam, kad uzzinām, labus jaunumus, saņemam paaugstinājumu darbā, sasniedzam, iecerēto mērķi. Pozitīvs stress uzlabo mūsu sniegumu ikdienā.

Taču stress var būt arī "toksisks" un nelabvēlīgs. Ilgstoši dzīvojot stresā un spriedzē, mūsu organismā tiek izjaukts līdzsvars starp ārējās vides prasībām un mūsu iekšējiem resursiem. Organisms sāk signalizēt: "Kaut kas nav kārtībā! Apstājies! Uzpildies!" 

Organisms ir gudrs. Tas prot savam saimniekam dot ziņu, ka kaut kas nav labi dažādos veidos – signalizējot ar miega traucējumiem, enerģijas zudumu, garastāvokļa izmaiņām, intelektuālo spēju kritumu, fiziskām sūdzībām. Ja cilvēks brīdinājuma signālus nesaprot vai ignorē, rodas izdegšanas sindroms. Tas ir līdzīgi kā braucot ar auto! Ja benzīns bākā tuvojas bīstami zemam līmenim, iedegas sarkanais brīdinājuma signāls. Ja bāka netiek uzpildīta, auto pēc brīža apstājas un nespēj tālāk savas funkcijas izpildīt.

Par izdegšanas sindromu dēvē hronisku garīgo un fizisko spēju izsīkumu. Tā rašanos bieži vien veicina ne tikai stress, bet arī pārāk augstu prasību izvirzīšana pret sevi, zema paškontrole, zems pašvērtējums, nedrošības sajūta, augsti darba standarti, kuriem laika gaitā vairs nespējam tikt līdzi.
Diemžēl, realitātē vēlme padarīt arvien vairāk un labāk, pārslogojot sevi, rada pretēju efektu – zūd darba kvalitāte, jaunrades spējas un ikdienas darbības pavada neefektīva laika izmantošana.

Paralēli karjerai pasliktinās arī privātās dzīves kvalitāte un izmainās personība – pasliktinās attiecības ar kolēģiem, tuviniekiem, draugiem un mīļotajiem, kas izraisa sociālo lejupslīdi un rada nopietnu depresijas risku. Persona, kura cieš no izdegšanas sindroma, var izjust trauksmi, bezmiegu, bezcerību, bezjēdzīgumu, tukšumu, vienaldzību. Cilvēks, kam ir izdegšanas sindroms, kļūst cinisks, sarkastisks, emocionāli auksts, reizēm pat agresīvs un neiecietīgs. Ilgstoši šo stāvokli ignorējot, var attīstīties depresija ar nomāktību, interešu trūkumu, izteiktu nespēku, vainas apziņu, miega un apetītes izmaiņām, koncentrēšanās grūtībām. 

Smagākajos depresijas gadījumos cilvēkam pat var rasties domas par pašnāvību.
Lai atjaunotu savu veselību un labsajūtu, ir būtiski noskaidrot izdegšanas sindroma cēloni. Lai pasargātu sevi no saslimšanas, nepieciešams nodrošināt pilnvērtīgu atpūtu un nakts miegu, censties būt fiziski aktīvam. Svarīgi ir arī pilnveidot dzīvi ārpus darba, sabalansēt darbu un atpūtu. Daudzus no šiem stresa profilakses pasākumiem cilvēks pats var ieviest savā ikdienā, taču, ja dzīvesveida maiņa pašsajūtu neuzlabo, vai, ja neizdodas to veikt pilnvērtīgi, ieteicams vērsties pie speciālista, kas var palīdzēt izvēlēties labāko problēmas risinājumu un palīdzības taktiku.
Izdegšanas sindroms apdraud arī fizisko veselību, palielinot kardiovaskulāro, neiroloģisko un citu saslimšanu risku.

Psihoemocionālās nedēļas lekciju laikā klātesošie tiks iepazīstināti arī ar jauno Stresa rehabilitācijas programmu, kurā ar dalībniekiem darbosies multidisciplināra komanda - papildus psihoterapeitiem un psihiatriem strādās arī uztura speciālisti un fizioterapeiti.
Programmas mērķis – panākt dalībnieku psihoemocionālās un fiziskās veselības stabilizēšanu un uzlabošanu, veicināt izpratni par psihisko veselību, apgūt stresa pārvaldīšanas un relaksācijas prasmes, kā arī sakārtot savas dzīves prioritātes, darba un atpūtas režīmu.

Plašāka informācija www.vivendicentrs.lv.