Zinātnieku skaidrojums: kāpēc meditācija ir veselīga?  (3)

Zinātnieka meditācijas pētniecība ir uzsākuši pavisam nesen, bet līdzšinējie atklājumi sniedzot iepriecinošu apstiprinājumu tam, ka meditācijai ir pozitīvs efekts. 

Vai meditācija var padarīt laimīgāku?

Kad cilvēks piedzīvo emociju uzliesmojumu, ir labāk, ja var no tām atbrīvoties – pasūdzoties terapeitam, draugam vai laulenim, dažiem līdz arī sirds izkratīšana dienasgrāmatā. Meditācija šķietami ir pilnīgi pretēja darbība, bet, vai iespējams, ka abas pieejas palīdz līdzīgu iemeslu dēļ?Runājot vai rakstot par savām emocijām, cilvēks piespiež sevi tās nosaukt vārdā, un arī viena no tehnikām, ko māca apzinātajā meditācijā, ir savu emociju nodēvēšana. Tas palīdz pamanīt emocijas un atbrīvoties no tām, nevis ļaut tām izjaukt garīgo līdzsvaru. Meditācija palīdz cilvēkiem nonākt pie veida, kā apturēt emocijas un aplūkot tās no malas.

Divu Kalifornijas universitātē veikto pētījumu rezultāti ļauj saprast, ka "emociju nodēvēšana palīdz no tām atsvešināties," apgalvo universitātes meditācijas pētnieks doktors Deivids Kresvels, kurš kopā ar doktoru Metjū D. Laibermanu vadīja pētījumus.

Izmantojot magnētiskās rezonanses tomogrāfiju, lai pārraudzītu smadzeņu darbību un noteiktu tās izcelsmes vietu smadzenēs, Laibermana pētnieku grupa atklāja, ka negatīvo emociju nodēvēšana mazināja emociju kontroles centra (amigdalas) darbības intensitāti. Amigdala jeb "mandeļveida ķermenis" ir emociju "testētājs", kas darbojas kā signalizācija, piemēram, ieraugot avāriju, strīdoties ar savu partneri vai piedzīvojot priekšnieka dusmu izvirdumus - tā izraisa veselu lērumu ar stresu saistītu reakciju.

"Bet, ja vienkārši nodēvējat savas emocijas, js iegūstat lielāku varu pār savu amigdalu," apgalvo Laibemens. "Kad nosaucat savas emocijas, piemēram, par dusmām, ir novērojama amigdalas atbildes reakcijas intensitātes mazināšanās."

Kresvels savā 2007. gadā veiktajā pētījumā arī apstiprināja līdzīgus apgalvojumus. Viņa pētnieku grupa lūdza 27 studentiem aizpildīt anketu par to, cik apzinīgi viņi ir – cik lielā mērā tie pievērš uzmanību savām emocijām, domām un sajūtām. Tika atklāta pārsteidzoša atšķirība starp tiem, kuri sevi uzskata par apzinīgiem, un tiem, kuri sevi par tādiem neuzskata – apzinīgajiem pacientiem varēja novērot lielāku aktivitāti smadzeņu daļās kas atbild par emociju remdēšanu – pieres daivā un mazāku amigdalas aktivitāti.

Tomēr emociju apslāpēšanas spējas esamība ir viens, un tās izmantošana ikdienā pavisam kas cits."Pētījuma rezultāti, iespējams, palīdz saprast to, kā apzinātā meditācija uzlabo veselību," apgalvo Kresvels. Tie ļaujot arī noprast, kādēļ apzinātā meditācija uzlabo noskaņojumu un veselību. "Pirmo reizi kopš Budas mācību laikiem esam atklājuši, ka apzinātās meditācijas piekopšanai ir neiroloģisks pamatojums."

Vai meditācija uzlabo jūsu veselību?

Bieži mēs nepievēršam īpašu uzmanību tam, ko jūtam. Savukārt, izvairoties no šīm sajūtām, ļaujam sevi pārņemt spēcīgākām sāpēm. Meditācija palīdz saprast, ka paši radām savas emocijas. Meditācija ir vēl viens veids, kā pārvarēt sāpes.

Arī zinātnieki aizvien vairāk nonākot pie apstiprinājumiem tam, ka konkrēti meditācijas veidi var palīdzēt mazināt, piemēram, psoriāzes, hipertonijas un hronisku sāpju simptomus.

Papildus tam, meditācija palēnina elpošanu un sirdsdarbību, kā arī samazina asinsspiedienu, tāpat iegūti pierādījumi tam, ka meditācija palīdz pārvarēt nemieru, depresiju, paaugstinātu asinsspiedienu un daudzas citas kaites. Šīs ir tikai dažas no meditācijas sniegtajām priekšrocībām.

Vai meditācija var padarīt jūs gudrākus?

Zinātnieki, kas redzējuši meditācijas pozitīvo ietekmi, uzdod arī jautājumu, vai cilvēka, kurš nodarbojas ar meditāciju, smadzenes atšķiras no tāda, kas to nedara un sliktāk kontrolē savas emocijas.

Atzinību guvušais doktores Sāras Lazāras, Harvarda Medicīnas skolas psihiatrijas pasniedzējas, pētījums, kura mērķis bija noskaidrot, kuras smadzeņu daļas kļūst aktīvas meditācijas laikā, rāda, ka tā varētu būt. Viņas zinātnieku grupa pētīja 20 cilvēkus, kuri regulāri meditē, un 20 citus, kuri to nedara.

Rezultāti bijuši pārsteidzoši: smadzeņu daļa, kas atbild par uzmanību, sensoro uztveri un emociju apstrādi – smadzeņu garoza – meditētājiem bija biezāka. Vēl jo vairāk, meditētāju smadzeņu biezums bija tieši saistīts ar to, cik bieži viņi meditē.

Pētījuma rezultāti liecina, ka meditācija ietekmē smadzeņu struktūru – iespējams, tādēļ, ka meditējot tiek nodarbinātas un attīstītas noteiktas smadzeņu daļas. Lazāra tomēr apgalvo, ka pieņēmums – meditētāju smadzenes darbojas labāk – ir "milzīgs" pārspīlējums. "Patiesībā nezinām, kā meditācija darbojas," Lazāra brīdina, uzsverot, ka zinātnieki tikai tagad sāk atklāt meditācijas noslēpumus.