Daudzi ārsti tomēr iesaka vakcinēties. Kāpēc?
Gripas vīruss pieder pie ortomiksovīrusu dzimtas un tam iespējami trīs veidi – A,B un C. Tādēļ katru gadu vakcīnas saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām gripas vakcīna satur citus gripas vīrusa celmus.
Inficēšanās ar gripas vīrusu notiek gaisa piliena veidā, nokļūstot tiešā kontaktā ar inficētu personu vai ieelpojot inficētu gaisu, kā arī kontaktējoties ar inficētiem priekšmetiem - rotaļlietām, durvju rokturiem, sabiedriskā transporta rokturi un citiem. Gripas inkubācijas periods vidēji ir 24 - 78 stundas, bet cilvēks vīrusu sāk izdalīt 24 stundas pirms simptomu attīstības un turpina vidēji piecas dienas, skaidro klīnikas 'Premium Medical' virsārste un ģimenes ārste Aija Šnikvalde.
Gripas vīrusu var diagnosticēt tikai slimnīcā, veicot analīzes. Pārējie gripas simptomi ir diezgan līdzīgi parastam vīrusam, bet galvenās pazīmes ir: akūts sākums – drudzis, temperatūra, kas augstāka par 38 grādiem pēc Celsija, galvassāpes, nespēks, ēstgribas trūkums, sāpes muskuļos un lauzoša sajūta ķermenī, nelielas intensitātes sāpes kaklā, neproduktīvs, kairinošs klepus, kā arī klepojot jūtamas sāpes aiz krūšu kaula.
Bīstamība, saslimstot ar gripu, ir iespējamās komplikācijas. Tādēļ katrā saslimšanas gadījumā būtu individuāli jāizvērtē, vai nepieciešams doties uz slimnīcu. Pazīmes, kas norāda, ka labāk būtu lemt par labu slimnīcai, ir smagi norisoša pneimonija, grūtniecība, pacienta vecusm - vecāki par 65 gadiem, pacienti ar nopietnām hroniskām slimībām, vientuļi pacienti, kas paši nespēj sevi apkopt.
Drošs veids, kā izvairīties no jebkura vīrusa, vai vismaz pārslimot to vieglākā formā, protams, ir imunitātes stiprināšana, profilaktiskās procedūras un terapijas. Tomēr, tā kā mūsdienu straujā dzīvesveida dēļ daudziem pasliktinās arī imunitāte, pārbaudītākais veids,kā izvairīties no gripas, ir pretgripas vakcīna, skaidro ārsti.
Pretgripas imunitātei nepieciešama viena vakcīna. Kad tā ir ievadīta organismā, imūnsistēma izveido savu aizsardzību jeb antivielas pret gripu. Pilnīga imunitāte izstrādājas aptuveni 14 dienu laikā.
Maldīgs ir uzskats, ka no vakcīnas var saslimt - neviena no vakcīnas sastāvdaļām nevar izraisīt gripu. Imunitātes periods ir viens gads, tādēļ jāvakcinējas būtu katru gadu.
Diemžēl gripas inkubācijas periods ir īsāks nekā imunitātes izstrādāšanās laiks, tādēļ, ja cilvēks inficējies ar gripu tieši pirms vai tūlīt pēc vakcinēšanas, tomēr iespējams saslimt.
Ir veikti dažādi pētījumi par vakcīnas lietošanas drošumu grūtniecības laikā, kuru dati neliecina, ka vakcīna varētu kaitīgi ietekmēt grūtniecību vai bērnu. Otrajā un trešajā trimestrī to var darīt droši, tomēr sievietēm, kurām gripas epidēmijas laikā varētu būt grūtniecības 2.-3. trimestris, pirmajā grūtniecības trimestrī vakcinācija nav ieteicama.
Tāpat arī personām ar smagām alerģijām pret olām vai olas saturošiem produktiem nevajadzētu vakcinēties pret gripu.
Vēl var paspēt vakcinēties, lai arī optimālais vakcinācijas laiks ir oktobris un novembris, jo tādējādi spēcīgākā pretgripas imunitāte tiek sasniegta, sākoties gripas epidēmiskajam pacēlumam. Vakcināciju riska grupām drīkst veikt arī tad, kad gripas sezona jau ir sākusies.
Lai precīzāk un pamatotāk pieņemtu lēmumu par vai pret vakcinēšanos, vislabāk būtu vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš pārzina pacienta slimību vēsturi.
Ko darīt gripas saslimšanas gadījumā?
Ik gadu gripu pārslimo vidēji 10% no iedzīvotāju populācijas. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Biežāk sastopamās komplikācijas ir pneimonija, bronhīts, sinusīts, vidusauss iekaisums. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visvairāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka slimības gadījumā rīkoties šādi:
- Ja parādās gripas simptomi (pēkšņs slimības sākums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, galvassāpēs, sauss klepus, sāpes aiz krūšu kaula, „kaulu laušanas” sajūta), palieciet mājās - neapmeklējiet darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējieties ar ārstu.
- Gripas gadījumā slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, dzert daudz šķidruma, izvairīties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai.
- Slimnieku vēlams nodrošināt ar atsevišķiem vai vienreizlietojamiem traukiem.
- Parasti gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentus simptomu mazināšanai un dabīgos produktus imunitātes stiprināšanai.
- Ja saslimšana norit ar komplikācijām vai ir aizdomas par tām, pacientam nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem. Biežākā gripas vīrusa izraisītā komplikācija ir pneimonija. Pievienojoties bakteriālai infekcijai var attīstīties citu orgānu bojājumi, piemērām, bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts, nieru iekaisums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
