shutterstock_165825911
Foto: Shutterstock
Mazuļa auklēšana, slima bērna kopšana, ikdienas mājas solis vai darbs ārpus mājas nereti nogurdina tā, ka, gribot vai negribot, noskaņojums nav no tiem labākajiem un uz dzīvi sākam raudzīties pesimistiskāk. Mēs, pārcilājot kādas sāpīgas atmiņas pagātnē vai iztēlojoties ne īpaši spīdošu nākotni, jūtamies nomākti, trauksmaini vai bēdīgi. Piedāvājam iepazīties ar klīniskās psiholoģes praktiskiem padomiem jeb 'ātro palīdzību', kā sev likt justies labāk.

Domas, emocijas un ķermenis – tie darbojas mijiedarbībā

Kā vienkāršoti portālam Cālis.lv mēģina skaidrot klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa, mūsu ķermenis un smadzenes, kā tā sastāvdaļa, atrodas nepārtrauktā miejiedarbībā: domas izsauc emocijas, bet tās ķermeņa reakcijas un otrādi - ķermeņa sajūtas var radīt domas, kas savukārt rada emocijas un, vai nu pastirpina ķermeņa sajūtas, vai mazina tās. Bieži vien ikdienas stresā mēs nepamanām, ka ķermenis ir saspringts, noguris, mazkustīgs, bieži vien pat nepabarots (jo pietrūka laika pusdienām) un, ka tas mūsos rada arī nepatīkamas pārdomas un pesimistiskāku skatu uz dzīvi. Tieši tāpat, dažkārt aizraijoties ar raizēm, nākotnes neveiksmju iztēlojumiem vai pagātnes sāpīgo atmiņu pārcilāšanu, mēs ietekmējam savas emocijas un ķermeniskās sajūtas šeit un tagad - jūtoties nomākti, trauksmaini un bēdīgi, kas atspoguļojas sirdsklauvēs, muguras sāpēs, galvas reiboņos un citās nepatīkamās sajūtās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!