Bezmaksas veselības aprūpe mājdzemdībās – cik ilgi valsts nepildīs likumu?  (13)

Šo desmit gadu laikā, pateicoties dažu vecmāšu profesionālai darbībai un labi izglītotu ģimeņu lēmumam dzemdēt bērnus mājās, arī tiesu darbiem un saņemtajiem atzinumiem par sievietes tiesībām izvēlēties, mājdzemdības Latvijā notiek arvien biežāk. Ieguvēji ir visi – jaundzimušie, jaunās māmiņas un Latvijas ģimenes. Nenoliedzami, iegūst arī sabiedrība un valsts. Mājdzemdības var izvēlēties tikai tie, kas ir pietiekami turīgi, lai paši samaksātu par nepieciešamo dzemdību palīdzību.

Tikai mājās dzemdējošu sieviešu tiesiskā nevienlīdzība un centieni ar dažādām metodēm ierobežot mājdzemdības desmit gadu laikā tā arī nav mazinājušies. Arī likuma normu[1], kurā ir noteikts, ka valsts nodrošina bezmaksas dzemdību palīdzību, Latvijas izpildvara, konkrēti, Ministru kabinets un Veselības ministrija turpina ignorēt. Desmit gados valsts iestādes ir atradušas daudz un dažādus, pat absurdus, apgalvojumus ar vienu mērķi – ierobežot sievietes tiesības izvēlēties un pakļaut viņas vienotiem noteikumiem. Kā gan citādi lai interpretē Veselības ministrijas apgalvojumu, ka valsts varēs apmaksāt mājdzemdības tikai tad, kad mājdzemdības būs reģistrētas kā "medicīnas tehnoloģija"[2], bet dzemdības slimnīcā apmaksā bez jebkādu tehnoloģiju pastāvēšanas vai pieprasīšanas. Vecmātes profesionālā palīdzība dzemdībās, kas ietver zinātniski pamatotu ārstniecības darbību secīgu izpildīšanu, nav definējama ar terminu medicīnas tehnoloģiju. Tāpat arī mājdzemdības, kuru pamatā ir dabiski regulēts fizioloģisks process, nevar būt medicīnas tehnoloģija.