Speciālista ieteikumi veselai sirdij

Kā izvairīties no sirds slimībām, tai skaitā, no infarktiem vai insultiem? Drošākais ceļš ir apzināties riskus, izvērtēt tos un izstrādāt plānu, ko mainīt savā dzīvē, lai sirds asinsvadu sistēma būtu pēc iespējas veselīgāka.

Kādi ir nozīmīgākie kardiovaskulārie riska faktori?

Agrāk uzskatīja, ka par kardiovaskulārām saslimšanām vispirms ir jāuztraucas vīriešiem, jo sievietes ar tām slimo mazāk. Taču pēdējā laika statistika rāda, ka arī sievietēm sirds asinsvadu saslimšanas sastopamas tikpat bieži. Runājot par riska faktoriem, pirmā lieta ir vecums – vīriešiem virs 45, sievietēm virs 55 gadiem (ap 70 gadu vecumu šis risks izlīdzinās – tas ir vienāds kā sievietēm, tā vīriešiem). Otra lieta ir saslimšana ģimenē, proti, vai cilvēkam tuvos rados ir kāds, kuram agrīni bijušas kardiovaskulāras saslimšanas – insulti, infarkti. Agrīni – tas nozīmē vīriešiem līdz 55 gadiem, sievietēm jaunākām par 65 gadiem.

Šīs vecuma iestāšanos un iedzimtību cilvēks nevar mainīt, bet ir lietas, ko var mainīt? Viens no būtiskiem riska faktoriem ir smēķēšana. Kaut arī pēdējos gados kopējais smēķētāju īpatsvars Latvijā ir mazinājies, tomēr sieviešu vidū smēķētāju skaits kļūst arvien lielāks, un visbīstamākais ir tas, ka smēķē arvien jaunākas sievietes. 

Pārtraucot smēķēt, jau pēc nedēļas novēro nozīmīgu arteriālā spiediena un pulsa mazināšanos, salīdzinot ar šiem pašiem rādītājiem smēķēšanas laikā.

Nākamais riska faktors ir paaugstināts asinsspiediens, tāpēc tas pēc iespējas ir jākontrolē, pretējā gadījumā tas var izraisīt insultu vai infarktu. cilvēks pats var arī nejust, ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens. Ir cilvēki, kuri nejūt spiedienu 200/120 mmHg, bet ir tādi, kuri jūt 10–15 mm atšķirību no normas. 

Kādas ir pazīmes, kas varētu liecināt par paaugstinātu asinsspiedienu?

Cilvēks reizēm saka: man ir smagas acis. Domājot par to, ka kaut kas nav kārtībā ar acīm, viņš aiziet tās pārbaudīt, bet aizdomas neapstiprinās. Tas nozīmē, ka cēlonis jāmeklē citur. Tomēr ārsts var atrast acīs kādu izmainītu asinsvadu, kas varētu liecināt par ilgāku laiku paaugstinātu asinsspiedienu. Par paaugstinātu asinsspiedienu var liecināt arī galvas reiboņi, neizskaidrojamas galvassāpes, kā arī tas, ka cilvēks vairs netiek galā ar fizisko slodzi, kāda iepriekš bijusi pa spēkam. Šādās situācijās jāmeklē iemesls, vai jau nav notikušas kādas sirds muskuļa izmaiņas. Bet bieži vien cilvēks dzīvo un nezina, ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens.

Sirds asinsvadu slimību riska faktors ir arī paaugstināts holesterīna līmenis. Holesterīns pats par sevi nav kaitīgs, tas ir nepieciešams šūnu membrānas normālai funkcionēšanai, no holesterīna organismā sintezējas D vitamīns, žultsskābes un daudzi hormoni – testosterons, progesterons, estrogēni, virsnieru hormoni u.c.. 80% no holesterīna organisms sintezē pats, bet 20% nonāk organismā ar pārtiku. Problēmas rodas, ja ir paaugstināts "sliktā" jeb zema blīvuma lipoproteīna līmenis, jo "sliktais" holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu iekšējām sieniņām, veicinot sirds asinsvadu slimību attīstību. Vēl viena būtiska lieta – svarīgs ir arī citu asins tauku – triglicerīdu – līmenis, jo holesterīna spēja izgulsnēties asinsvadu sieniņā ir atkarīga arī no triglicerīdu līmeņa. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem ar aptaukošanās problēmām vai kuri ir apaļīgāki pēc miesas uzbūves. 

Kā var noteikt, ka holesterīna līmenis ir paaugstināts? Laboratorijā var veikt asins analīzi. Tāpat pārbaudīt holesterīnu var ar ekspresdiagnostikas palīdzību, kuru tagad veic ne tikai medicīnas iestādēs, bet arī aptiekās. Saskaņā ar Eiropas Kardiologu asociācijas rekomendācijām, kopējam holesterīna līmenim jābūt zem 5 mmol/l, "sliktajam" holesterīnam – zem 3 mmol/l, "labajam" – virs 1 mmol/l vīriešiem un virs 1,2 mmol/l sievietēm. Jo augstāks ir "labais" holesterīns, jo lielākas organisma aizsargspējas pret aterosklerozi. Savukārt triglicerīdiem jābūt zem 1,7 mmol/l. Holesterīns obligāti būtu jānosaka cilvēkiem, kuriem jau ir tādas veselības problēmas kā cukura diabēts, bijis infarkts, insults, smagas aknu saslimšanas, kā arī tad, ja cilvēks smēķē. Ja holesterīns ir paaugstināts, uzreiz nebūtu jāķeras pie zāļu lietošanas, iespējams, pietiks ar dzīvesveida korekciju. Bet, ja situācija 3-4 mēnešu laikā nemainās, būtu jākonsultējas pie ārsta, kurš visticamāk ieteiks medikamentus. 

Citi riska faktori?

Paaugstināts cukura līmenis arī ir nozīmīgs riska faktors un tāpēc tas pieder pie tā saucamajiem, tehniskās apskates parametriem''. Noteikti jāmin paaugstināts ķermeņa masas indekss virs 30kg/m2 un vēdera apkārtmērs virs 94 cm vīriešiem un virs 80cm sievietēm . Tie ir riska faktori, kurus var ietekmēt. Vēl svarīgs ir cilvēka psihoemocionālais stāvoklis - pārmērīgs stress, trauksme vai depresija arī palielina iespējamību saslimt ar sirds asinsvadu slimībām .

Kā izpaužas dzīvesveida korekcijas?

Faktiski ir četras galvenās lietas: nesmēķēt, lietot sabalansētu uzturu,  fiziskās aktivitātes un stresa vadīšana". Ja runājam par smēķēšanu, tad mans ieteikums smēķētājiem ir atmest to. Smēķēšanas atmešana mazina mirstības risku no sirds un asinsvadu slimībām vīriešiem 2,5 reizes un sievietēm divas reizes. 

Protams, to nav tik viegli izdarīt, jo daudzi teiks – neskaitāmas reizes esmu mēģinājis, bet nekas nesanāk. Vispirms cilvēkam ir jārod motivācija to darīt. Varu ieteikt Alena Karra grāmatu "Kā viegli atmest smēķēšanu" – tā ir grāmata, ko sarakstījis cilvēks, kurš pats kādreiz smēķējis. Tāpat var izvēlēties kādu papildmetodi, kas palīdzēs atmest smēķēšanu – vai nu tā ir adatu terapija, psihoterapija vai kas cits.

Ko vajadzētu mainīt uzturā un kustībās?

Ja runājam sirdij un asinsvadiem par veselīgu uzturu, ieteicams divas reizes nedēļā ēst treknas zivis, īpaši jūras zivis. Zivju tauki ir veselīgi, labvēlīgi ietekmē sirds asinsvadu veselību. Savukārt piena produkti jāizvēlas ar samazinātu tauku saturu, tāpat liesa gaļa. Obligāta ēdienkartes sastāvdaļa ir augļi un dārzeņi – tie jālieto 400–500 gramiem dienā. 

Runājot par kustībām, saviem pacientiem vienmēr iesaku 30–45 minūšu aktīvu fizisku slodzi vismaz trīs līdz piecas reizes nedēļā. Tas labvēlīgi ietekmēs asinsspiedienu, holesterīnu, arī cukura vielmaiņu. Un kā es piebilstu – lai tā būtu patīkama slodze, nevis tāda, kas sagādā ciešanas. Cilvēkam pašam jāizvēlas fizisko aktivitāšu veids: braukt ar riteni, staigāt, nūjot, peldēt. Var divreiz nedēļā peldēt, divreiz staigāt. Bet galvenais, lai tas būtu regulāri. Faktiski dzīvesveida un paradumu maiņa ir grūtākais, kas var būt – ir grūti cilvēku motivēt kaut ko sākt darīt sevis labā – daudz vienkāršāk ir izrakstīt zāles.

Sirds veselība un dzīvesveids

Cilvēks ir bio-psiho-sociāla būtne (Engel). Runājot par psiholoģisko būtības daļu, domājam jūtas un emocijas, kuras mūsdienu cilvēks ne vienmēr izprot un spēj izstāstīt. Kardioloģijā bieži satopami pacienti ar somatoformu veģetatīvu distoniju, kurai raksturīgas sirdsklauves, svīšana, pēkšņs pietvīkums vai sārtums, sāpes krūtīs – bieži tie ir dūrieni sirds galotnes rajonā vai diskomforts sirdī, elpas trūkums – apgrūtināta ieelpa, "korsetes" sindroms, kad grūti ievilkt elpu, pārmērīgs nogurums pie nelielas slodzes. Mūsdienās ekonomiskā krīze (sociāla un emocionāla), stress un distress, straujais dzīves temps, faktu un datu plūdi, konkurence, pieaugošas prasības darbā, neskaidrība par nākotni, sociāli-kulturālais "jaunības" un "es visu varu" uzstādījums ir tie ārējie faktori, kas ietekmē šīs slimības attīstību. 

No iekšējiem faktoriem ir aprakstīts D (distress) personības tips, kuriem ir raksturīgs bažīgums, nomākts garastāvoklis, satraukums, nedrošība, bailes, draudu izjūta, noslēgtība, pašpārliecinātības trūkums. Populācijā sastopamība ir ap 20% un šis personības tips ir psihisko distresu veicinošs patoģenētisks faktors (Mols, Denollet, 2010). Psihiskais distress (biežāk trauksme un depresija) veicina psihiskas un somatiskas (fiziskas) saslimšanas (Pasaules Veselības organizācija 2009, 2010). 

Lai mazinātu sirds slimību risku pacientiem ar paaugstinātu stresa līmeni, tiek piedāvāta arī juana programma Stresa Rehabilitācijas programma. Tās dalībnieki 12 nedēļu laikā varēs apgūt stresa pārvaldības prasmes un atgūt spēju dzīvot pilnvērtīgu, veselīgu dzīvi. 

Kā palīdzēt? 

Dzīvesveida jeb paradumu maiņa nav vienkārša lieta, bet bieži vien ir nepieciešam komandas darbs. Ko tas nozīmē? Katram pacientam pēc viņa vajadzībām paradumu maiņas procesā iesaistās ārstējošais ārsts, psihoterapeits, uztura speciālists, fizioterapeits, bieži arī ģimenes locekļi, kuru uzdevums ir ar izpratni un nenoraidīšanu izturēties pret pacientu, palīdzot izprast sekojošas lietas - kas ar mani notiek, kas es esmu, ko es jūtu, ko mēģinu ar šo simptomu izteikt un ko mainīt savos dzīves paradumos - kur rast spēku, gribu un motivāciju.