Krākšana lielā daļā gadījumu liek cilvēkam pamosties, un tā beidzas, mainot gulēšanas pozīciju – apguļoties tā, lai būtu ērtāk elpot. Tomēr to var izraisīt vai tā var būt simptoms arī visai viltīgai slimībai - obstruktīvajai miega apnojai (OMA), kas ir diezgan izplatīta kaite. Tā ievērojami pasliktina cilvēka pašsajūtu un skar līdz pat 10% no populācijas. Tās pazīmes dienas laikā var būt nepamatotas galvassāpes, augsts asinsspiediens, nogurums. Šī slimība bieži paliek nediagnosticēta, bet ir gandrīz tikpat izplatīta kā cukura diabēts. OMA var skart cilvēku jebkurā vecumā, bet īpaši bīstama tā ir jaunībā un pusmūžā.
Kādi ir OMA simptomi?
Galvenie simptomi naktī:
• skaļa nepārtraukta krākšana;
• elpas trūkums, smakšana;
• nemierīgs miegs (grozīšanās);
• bieža urinācija.
Citi simptomi un pazīmes:
• pārmērīga miegainība;
• galvassāpes no rītiem;
• paaugstināts asinsspiediens,
• depresija un uzbudināmība,
• liekais svars.
OMA laikā elpceļi tiek nosprostoti, tādejādi radot pauzes elpošanā. Obstruktīva miega apnoja ir atpazīstama ar skaļu krākšanu un klusuma pauzēm starp krācieniem. Partneris vai ģimenes locekļi var novērot ne tikai krākšanu, bet arī smakšanu un izmisīgu cīņu pēc ieelpas, kamēr cilvēks ir aizmidzis.
Šādā gadījumā miegā ķermeņa muskulatūra, ieskaitot rīkles muskuļus un mīkstās aukslējas, atslābst, un mēles pamatne pavirzās atpakaļ, daļēji nosprostojot augšējos elpošanas ceļus. Taču smadzenes turpina raidīt signālus svarīgākajam ieelpošanas muskulim - diafragmai un liek tai turpināt darboties. Elpošanas ceļos rodas negatīvs spiediens, tie sašaurinās un pēc tam nosprostojas pavisam, kas rada smakšanu.
Slimniekam var būt vairāk nekā 10 elpas aizturēšanas (apnojas) gadījumu, kas katrs ilgst vairāk nekā 10 sekundes, vienā miega stundā. Tas var izraisīt organismā bīstamu spriedzi, kā rezultātā ķermenis nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu. Organisms pats atbrīvojas no elpas trūkuma, sūtot trauksmes signālu smadzenēm. Mediķi pielīdzina šo kritisko stāvokli pēkšņai pamodināšanai. Šo patoloģisko procesu sauc par miega fragmentāciju. Lielākoties pats gulētājs par šīm epizodēm no rīta neko neatceras.
Ir daudz ārstēšanas paņēmienu, bet, lai konkrētajam pacientam izraudzītos īsto, nepieciešama precīza diagnoze un rūpīga pacienta izmeklēšana, lai noskaidrotu obstrukcijas cēloņus un vietu, skaidro speciālisti. Ja ārstēšana izvēlēta pareizi, krākšana un apnoja izzūd jau pirmajā naktī.
Primāras krākšanas un apnojas vieglu formu gadījumos reizēm ir viena vai divas "šaurās" vietas elpceļos. Biežākās – apgrūtināta elpošana caur degunu un palielinātas rīkles, aizdegunes mandeles – īpaši maziem bērniem, skaidro miegacentrs.lv. Tādos gadījumos bieži tiek lietota ķirurģiska ārstēšana, turklāt smagu miega apnojas formu gadījumos, īpaši, ja ir ievērojams liekais svars, elpceļi mēdz būt sašaurināti visā garumā.
Savukārt CPAP terapijas aparāti (Continuous Positive Airway Pressure) tiek izmantoti pozitīvā spiediena terapijā. Tie domāti vidēji smagu un smagu miega apnojas formu ārstēšanai. Tās ir nelielas ierīces, kas ar vieglas gaisa plūsmas palīdzību novērš krākšanu un elpceļu nosprostošanos.
Tāpat pie mums pieejamas arī skābekļa maskas, kas palīdz elpot naktī. Protams, ir arī vienkāršāki un mazāk radikāli līdzekļi, kas var palīdzēt pret krākšanu vieglākos gadījumos, piemēram, ASV Austrumvirdžīnijas medicīnas skolas miega medicīnas katedrā izstrādāts un ārstu pārbaudīts līdzeklis – viegla materiāla apsējs, kas guļot notur rīkli un mēli pareizā pozīcijā. Tāpat tiek izmantoti arī dažādi deguna uzliktņi, kas palīdz pareizāk elpot.
Krākšanu mazināt un ārstēt var palīdzēt arī dzīvesstila maiņa un programma, kas sastāv no diētas un fiziskiem vingrinājumiem. Zaudējot svaru, ja tas bijis palielināts, arī krākšana var izzust un vienlaikus uzlabosies arī veselība kopumā.
Vairāk informācijas par miega apnoju un ar to saistīto ārstēšanu meklējiet: miegacentrs.lv