C hepatīta slimnieki izmisuši, jo nevar atļauties ārstēšanu; ministrija izmaiņas nesola  (10)

"Es arī esmu C hepatīta slimnieks, saslimu kādā no Latvijas veselības aprūpes iestādēm, kurā nezinu, bet citur saslimt nevarēju. C hepatīts ir slimība, kas pielavās klusi, un nevari zināt, kad pieliks punktu. Man ir trīs mazgadīgi bērni, stabils darbs, bet nevaru atļauties ārstēšanu. Kad man atklāja C hepatītu, 1. genotipu, kas ar piedāvātajiem medikamentiem, praktiski nav izārstējams, izgāju ārstniecības kursu 10 mēnešu garumā. Tas man izmaksāja vairāk nekā 2000 latu. Tā nebija maza summa, audzinot trīs bērnus. Ja būtu garantija, ka šī summa var palīdzēt, būtu citādi, bet pirms kursa uzsākšanas bija jāparaksta līgums, kurā, starp citu, bija minēts, ka ārstēšanās var nepalīdzēt, šajā situācijā ārstniecības iestāde atbildību neuzņemas. Sākotnēji likās, viss būs kārtībā. Pagāja pus gads, vīruss bija atgriezies. Tagad LIC (Latvijas infektoloģijas centrā), dakteri piedāvā ārstēties ar citiem medikamentiem, bet tagad vajagot 27000 euro. Garantiju, ka jaunā ārstēšanās ar šiem medikamentiem palīdzēs, viņi nedod," raksta "Delfi" lasītājs.

Viņš interesējies arī Hepatīta biedrībā, ko darīt, kur ieteikts rakstīt valdībai. Jāpiebilst, ka biedrība un slimnieki individuāli jau vairākus gadus cenšas panākt, lai valsts 100% apmērā apmaksātu dārgo ārstēšanu. Pašlaik tā tiek apmaksāta tikai 75% apmērā pieaugušajiem un 100% apmērā bērniem un trūcīgajiem iedzīvotājiem. Pagaidām panākumu šajā jomā nav.

Valstij lētāk būtu maksāt

"Es saprotu, ka valstij ir jāplāno budžets un nedrīkst dzīvot uz parāda, bet, cik valstij izmaksā šo cilvēku zaudēšana, vai kāds ir parēķinājis, vai valsts naudu novirza pareiziem mērķiem, to man neviens nevarēja paskaidrot?" stāsta lasītājs. 

Neārstēts C hepatīts visticamāk slimnieku noved līdz lēnai nāvei: aknu cirozei, aknu vēzim un citām nopietnām ar aknu mazspēju un nespēju saistītām slimībām. 

Lasītājs no Finanšu ministrijas saņēmis paskaidrojumu, ka, lai šiem slimniekiem sniegtu medicīnisko palīdzību, papildus nepieciešami 3,6 miljoni latu jeb aptuveni 5,14 miljoni eiro. "Vai valsts nav parēķinājusi, cik valstij izmaksā pabalsti apgādnieka zaudējuma gadījumā. Piemēram, man ir trīs bērni: 7; 12; 14 gadi. Pēc maniem aprēķiniem, ja es nomirstu 2015.gadā, valstij maniem bērniem, līdz 24 gadu vecumam, būs jāizmaksā 155000 eiro, ja viņi mācītos augstskolā, piedevām valsts nesaņemtu manus nodokļus kas gadā sastāda 3400 eiro. 20 gados tie ir 68160 eiro. Vai tiešām mēs dzīvojam tik bagātā valstī, kura var atļauties neārstēt C hepatītu? Vai valstī neviens nesaprot, ka katrs slimais gadā var aplipināt vismaz 2 veselos (statistika, labākās prognozes), cik gadus vajag, lai Latvijā saslimtu visi?" retoriski jautā lasītājs.

Pašlaik daudziem C hepatīta slimniekiem vienīgā iespēja ārstēties un izdzīvot esot emigrēt, jo citur Eiropā šīs slimības ārstēšanu apmaksā valsts. 

"Pašreizējā situācijā grūti spriest, vai tiks piešķirts papildus finansējums kompensācijas apmēra palielināšanai HCV ārstēšanai, ierosinājumi un komunikācija ar VM notiek pastāvīgi,
valdība saprot un atbalsta, ka ir jāpalielina finansējums, bet viss atkarīgs no budžeta," stāsta Hepatīta biedrības vadītāja Olita Mengote. "Slimnieki, protams, daudzi atliek vai neuzsāk ārstēšanu tieši finansiālo apstākļu dēļ, tādējādi tiek nodarīts kaitējums un zaudējums vēl lielākā apmērā, palielinās risks HCV izplatībai, kā arī, gadiem ejot un neārstējot šo slimību, kopējais veselības stāvoklis pasliktinās, kas galarezultātā var beigties dramatiski."

Trūcīgajiem bez maksas

Arī Inetai (34 gadi) ir visai līdzīgs stāsts, tomēr ar laimīgām beigām. Jau divus gadus sieviete ir brīva no C hepatīta, un bezmaksas terapiju Latvijā viņa varējusi saņemt, pateicoties trūcīgā statusam. Tagad sieviete strādā pašvaldības iestādē par vadītājas palīgu. 

C hepatītu Inetai atklāja 23 gadu vecumā, kad viņa gāja atkārtoti nodot asinis kā donors. "Gribēju darīt labu sabiedrībai un kā brīvprātīgais katru gadu gāju nodot Asinsdonoru centrā asinis. Vienā no reizēm mani informēja, ka esmu inficēta, un ieteica vērsties Latvijas Infektoloģijas centrā uz atkārtotu izmeklēšanu."Tas noticis 2003. gadā, kad informācijas par šo slimību bijis ļoti maz. "Tobrīd domāju, ka C hepatīts ir kāda venēriska slimība, vai slimība, kas ir viegli ārstējama, bet man diemžēl nebija taisnība," stāsta Ineta. Viņa regulāri gājusi uz pārbaudēm, veikusi analīzes, divreiz gadā gājusi atrādīties hepatologam Latvijas Infektoloģijas centrā. "Pēc maniem uzstājīgiem lūgumiem, pēc aknu punkcijas, kas ir obligāta, lai veiktu ārstēšanas uzsākšanu, pēc astoņiem gadiem – ilgām pārrunām ar ārstiem – 2011.gada 7.jūlijā man sāka C hepatīta ārstēšanu."

Inetai tobrīd bijusi iespēja nokārtot trūcīgā statusu, jo viņas ienākumi bijuši ļoti nelieli un viņa dzīvojusi viena. C hepatīta ārstēšana viņas gadījumā tika apmaksāta no valsts, jo trūcīgā statusa ieguvējiem tā ir bez maksas, savukārt tiem, kam tāda nav, izmaksas ir milzīgas. "Man katru mēnesi bija jāpērk vitamīni "Haizivs aknas", kas manā gadījumā izmaksāja 50 eiro mēnesī, kopā tātad 550 eiro (11 mēneši x 50 eiro). Ja man nebūtu bezmaksas ārstēšana, tad tajā laikā izmaksas bija no 250 - 300 eiro mēnesī, cena atkarīga no cilvēka svara, manā gadījumā terapijas izmaksa būtu 2750 eiro (11 mēneši x 250 eiro). Ārstēšanas terapija ilga 48 nedēļas, jo man ir pirmā genotipa C hepatīts."

Tuvākajā laika izmaiņu nebūs

C hepatīta slimnieki, viņu domubiedri un Hepatīta biedrība pirms diviem gadiem savāca vairāk nekā 13 tūkstošus balsu un iesniedza priekšlikumu valdībai par ārstēšanas apmaksu pilna apmērā jau pirms diviem gadiem, tāpēc slimnieki cer, ka kaut kas mainīsies.

Diemžēl Veselības ministrijas atbilde rutks.lv cerības nevieš. "Attiecībā uz zāļu kompensācijas apjomu 2015.gadā C hepatīta slimniekiem, informējam, ka izmaiņas nav plānotas. Zāles kompensēs tādā pat apmērā, kā šobrīd - 75% (bērniem līdz 18 gadu vecumam un trūcīgām personām - 100%)," skaidroja Oskars Šneiders.

Arī Ineta min iespēju emigrēt. Bieži vien C hepatīta slimnieki vēršoties arī Hepatīta biedrībā, sakot, ka nevar atļauties ārstēšanās terapiju, un lūdzot biedrības atbalstu. Diemžēl biedrība nevarot finansiāli atbalstīt šos cilvēkus un vienīgais ieteikums, ko tā varot ieteikt, ir emigrēt uz valstīm, kur C hepatīta ārstēšana ir bezmaksas.

Gada laika ārstē 800 pacientus

Pašlaik C hepatīta slimnieku ārstēšanai valsts tērē vairākus miljonus eiro gadā.
2012.gadā C hepatīta pacientiem zāļu kompensācijai no veselības nozares finansējuma izlietoti 2,8 miljoni eiro. Par šo naudu ārstēti 839 unikālie pacienti, bet valsts kompensētās zāļu izmaksas uz vienu pacientu bijusi 3,3 tūkstoši eiro. Savukārt 2013.gadā - C hepatīta pacientiem zāļu kompensācijai no veselības nozares finansējuma tika izlietoti 2,6 miljoni eiro (799 unikālie pacienti, bet valsts kompensētās zāļu izmaksas uz vienu pacientu 3,3 tūkstoši eiro ), pastāstīja Veselības ministrijā.

Vidēji gadā Latvijā tiekot reģistrēti 87 akūta C hepatīta gadījumi, bet šo gadījumu skaitam ir tendence samazināties. Savukārt desmit gadu laikā gadā reģistrēti vidēji 1264 hroniski C hepatīta gadījumi, liecina Veselības ministrijas sniegtie dati.

Jautāts, kā valsts plāno situāciju risināt, Oskars Šneiders skaidro, ka HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanai speciālisti rosinot turpināt strādāt sekojošos virzienos: "Sabiedrības izglītošana, riska grupu identificēšana un darbs ar riska grupām (kaimiņvalstu pieredzes izvērtējums hepatīta kaitējuma mazināšanas veicināšanai, diagnostisko pakalpojumu teritoriālās pieejamības izvērtējums, iespēja vakcinēties riska grupām pret A un B hepatītu, konsultācijas riska grupām), profilakses un terapijas uzlabošana ieslodzījuma vietās, Valsts probācijas dienestā un Iekšlietu ministrijas institūcijās, veselībai drošu pakalpojumu nodrošināšanas uzlabošana un uzraudzīšana, diagnostikas, ārstēšanas un epidemioloģiskās uzraudzības uzlabošana (zāļu pieejamības nodrošināšana, pacientu līdzestības uzlabošana, informācijas pieejamības uzlabošana u.c.), kā arī starpsektoru sadarbības uzlabošana profilakses jomā." 

Tomēr konkrēti pasākumi netiek nosaukti. Arī jaunas apmaksātas zāles vai terapijas pašlaik nav plānotas. Atbilstoši likumdošanai NVD procesu zāļu un medicīnisko ierīču iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā varot uzsākt, kad saņemts rakstisks iesniegums no zāļu vai medicīnisko ierīču reģistrācijas apliecības turētāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pēc zāļu reģistrācijas Eiropā vai Latvijā. "Tikai pēc klīniskās un izmaksu efektivitātes izvērtēšanas, kā arī prognozējamā finansējuma saskaņošanas ar zāļu iegādes kompensācijas sistēmas budžeta iespējām konkrētajam gadam, NVD var lemt par jaunu zāļu iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā," skaidro Šneiders.

Kas ir C hepatīts?

Hepatīts ir aknu iekaisums, kam ir dažādi cēloņi. To var radīt vīrusu infekcijas, inficētu asiņu pārliešana vai arī veselībai kaitīgas vielas, kuras iekļūst cilvēka organismā, piemēram, alkohols. Hepatītam ir vairāki veidi, bet tieši C hepatīta vīruss (HCV) ir hroniska vai akūta vīrusu ierosināta infekcijas slimība, kas galvenokārt izpaužas ar aknu audu bojājumu. HCV izplatās galvenokārt ar asinīm, kā arī ar citiem ķermeņa šķidrumiem, kas satur asinis.

Slimību diagnosticē, veicot speciālas asins laboratoriskās pārbaudes, ja radušās aizdomas pēc medicīniskas vai citas manipulācijas, narkotiku lietošanas, gadījuma dzimumsakariem (nelietojot prezervatīvu), nespecifiskām slimības pazīmēm, piemēram, darba spēju samazināšanās, sliktas dūšas, sāpēm vēderā, vemšanas, bezmiega, ādas niezes, dzelte vai citas veselības problēmas, teikts Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Diemžēl nav specifiskas profilakses (vakcīnas) pret C hepatītu, toties cilvēkiem ar šo vīrusslimību ir svarīgi vakcinēties gan pret A hepatītu, gan B hepatītu, lai novērstu citas hepatīta infekcijas pievienošanos un attālinātu nopietnu aknu slimību attīstību (ciroze, vēzis).
Līdz pat 85% gadījumu C hepatīts norit hroniskā formā. Hroniska C hepatīta gadījumā ārsts nozīmēs specifisku ārstēšanu ar i pretvīrusu preparātiem. Ārstēšanas ilgums parasti ilgst sešus līdz 11 mēnešus. 

Pasaulē ar HCV ir inficēti 200 - 500 miljoni cilvēku, izplatība svārstās no 0,5% līdz 20% dažādās valstīs – saskare ar HCV bijusi gandrīz vienai trešdaļai pasaules iedzīvotāju. Latvija uzskatāma par reģionu ar vidēji augstu HCV infekcijas izplatību: vispārējā populācijā – 1,7 % (LIC epidemioloģiskais pētījums; 2009).

Latvijā ar HCV inficēto personu aptuvenais skaits pašreiz varētu būt ap 40 000, teikts Hepatīta biedrības mājaslapā. 

Hepatīta testu (bez maksas) slimības konstatēšanai iespējams veikt HIV profilakses punktos visā Latvijā, sev tuvāko HIV profilakses punktu meklējiet: www.spkc.gov.lv