Tikai 37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, ka mirdzaritmija ir sirds ritma traucējumi, kas norāda uz insulta risku, liecina biedrības "ParSirdi.lv" sadarbībā ar "Snapshots" veiktā aptauja. Savukārt 61% aptaujāto vispār nav zinājuši, ko nozīmē šis termins, bet vēl 2% to asociē ar miega ritma traucējumiem vai traumatisku atmiņas zudumu, skaidro Inese Mauriņa, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja.
Izrādās, ka labāk informētas par mirdzaritmiju ir sievietes – 43% dāmu pretstatā 31% kungu zina, kas ir mirdzaritmija. Aptaujas dati rāda, ka informētība pieaug, palielinoties respondentu vecumam, augstākajā grupā (55-74 gadi) sasniedzot pat 70%, kamēr jaunākajā vecuma grupā (15-24 gadi) tā ir tikai 26%.
Kā atzīst kardiologi, cilvēkam, kuram konstatēta mirdzaritmija, ir palielināts risks saslimt ar insultu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi diagnosticēt mirdzaritmiju un, nepieciešamības gadījumāuzsākot ārstēšanu, pirms vēl nav noticis sliktākais. Vieglākā atpazīstamā un biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neregulārs jeb neritmisks pulss. Citi ar mirdzaritmiju saistītie simptomi var būt sirdsklauves, reibonis, sāpes krūtīs, elpas trūkums un galvas reibonis. Tomēr daudziem cilvēkiem šī slimība noris arī bez izteiktiem simptomiem, tādēļ ārsti rekomendē sataustīt sev pulsu un neritmiska pulsa, īpaši ātrāka par 100 reizēm minūtē, gadījumā doties pie sava ģimenes ārsta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
