Pirms četriem gadiem Natālijas Novikovas dzīve sagriezās kājām gaisā. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem diagnosticēt muguras sāpju un citu sūdzību cēloņus, jau krietni vēlu viņai tika atklāta mugurkaula diska trūce, ko operēja, bet neveiksmīgi, jo muguras smadzenes jau bija bojātas, un viņa nonāca ratiņkrēslā. Tomēr sieviete ne vien nepadevās un, ieguldot milzu darbu, pašlaik jau spēj pati uzkāpt piektajā stāvā, bet pērn pat kļuva par Baltijas čempioni ratiņtenisā. "Tagad esmu pārliecināta, ka cilvēkam ierobežojumi ir krietni mazāki, nekā viņam pašam šķiet. Viņš domā, ka nevar, bet nav pat pamēģinājis," acīm mirdzot, saka Natālija.
Tomēr sieviete ne vien nepadevās un, ieguldot milzu darbu, pašlaik jau spēj pati uzkāpt piektajā stāvā, bet pērn pat kļuva par Baltijas čempioni ratiņtenisā. "Tagad esmu pārliecināta, ka cilvēkam ierobežojumi ir krietni mazāki, nekā viņam pašam šķiet. Viņš domā, ka nevar, bet nav pat pamēģinājis," acīm mirdzot, saka Natālija.
To varbūt varot nosaukt par ārstu nekompetenci vai nelaimīgu apstākļu sakritību, bet Natālija, kas tolaik strādāja par finanšu direktori ražošanas uzņēmumā, trīs gadus ik pa laikam devusies pie ārstiem, lai noskaidrotu, kāpēc viņai sāp mugura un kājās parādās "jocīga sajūta", bet atbildi nav saņēmusi.
"Nekā, neviens man nevarēja palīdzēt," atceras sieviete. "Man Kijevā dzīvo radinieki. Kad aizbraucām ciemos, viņi atrada ārstu, kas mani izmeklēja un konsultācijā uzreiz diagnosticēja, kas man kaiš. Piecu minūšu laikā. Biju šokā!"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
