Veselības un veiksmes auglis granātābols. Kāpēc tas noteikti jāiekļauj ikdienas ēdienkartē?

Un pat, ja tā nav tiesa, tad granātāboli pilnīgi noteikti ir bagātīgs šķiedrvielu, A, C un E vitamīna, dzelzs, joda, kālija, kalcija un silīcija avots. Šis auglis ir īsta bagātību krātuve un satur 15 aminoskābes, sešas no kurām, atskaitot granātābolu, satur tikai gaļa, un tās ir neaizstājamas cilvēka organismam. Tādēļ granātāboliem vajadzētu būt ikviena veģetārieša ēdienkartē. Turklāt granātābols ir īstais našķis kaloriju skaitītājiem, jo 100 grami šī augļa satur mazāk nekā 70 kilokalorijas.

Granātābols ir uzturvielām bagāts - glāze granātābolu sulas satur vairāk antioksidantus nekā glāze sarkanvīna, zaļā tēja, mellenes vai dzērvenes. 

Līdz pret dažādām slimībām

Pētījumos, piemēram, pierādīts, ka, regulāri lietojot granātābolu sulu katru dienu veselu gadu, samazinās ateroskleroze un pazeminās asinsspiediens. Tādējādi tiek mazināts arī insulta un infarkta risks.

Atsevišķi pētījumi arī parādījuši arī tā pozitīvo ietekmi cīņā ar krūts un prostatas vēzi, leikēmiju, kā arī audzēju rašanos (laboratoriju dzīvniekiem). Viens granātābols satur 40 procentus no vēlamās vitamīnu dienas devas. Un tas, iespējams, ir antioksidantiem visbagātākais auglis. Antioksidanti ir tie vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu veidošanās, kuri savukārt izraisa šūnu bojāšanos, vājina imūnsistēmu un veicina dažādu slimību attīstību, tostarp ļaundabīgu audzēju. Tieši tādēļ daudzi speciālisti uzskata, ka granātāboli varētu palīdzēt aizkavēt vēža šūnu veidošanos. Ir pētījumi, kas rāda, ka granātābolu sulas dzeršana ik dienu palīdz palēnināt prostatas vēža attīstību.

Sirds veselībai un možumam

Ir pierādīta tā labā iedarbība, normalizējot asinsspiedienu, samazinot holesterīna līmeni, kā arī mazinot arī tā izraisītos asinsvadu bojājumus. Tāpat mūsu platuma grādos, kur daudziem ziemas laikā ir problēmas ar hemoglobīna līmeni asinīs, granātāboli un pastaigas svaigā gaisā var jūtami uzlabot pašsajūtu. 

Ir pētījumi, kas pierāda, ka pacientiem ar asinsvadu slimībām ik dienu izdzerot glāzi granātābolu sulu, samazinās holesterīna līmenis asinīs un gandrīz uz pusi arī tā izraisītie asinsvadu bojājumi. Granātābolu lietošana uzturā pozitīvi ietekmē arī asinsspiedienu un sirds veselību.

Granātābolu sula satur fitoķīmiskus komponentus, kas stimulē seratonīna un estrogēna receptorus, kas varētu dot pozitīvu efektu nomāktiem un depresīviem cilvēkiem. Granātābolu ekstrakts var palīdzēt arī samazināt locītavu sāpes un palēnināt artrīta attīstību un izraisītos bojājumus, raksta Israeli Medical Association Journal.7 Tos ikdienas diētā iesaka iekļaut arī osteoporozes slimniekiem.

Šo augļu sulu rekomendē dzert nespēka, mazasinības, aterosklerozes, respiratoru infekciju, bronhiālās astmas, angīnas, radiācijas apstarojuma gadījumā.

Praktiski ieteikumi

Uztura speciālisti iesaka arī granātābolu sēkliņas nemest prom, bet pievienot, piemēram, salātiem, kā veselīgu piedevu, kas bagātina maltīti. 

Granātābolu sezona, kad tos vislabāk iegādāties un lietot uzturā, ir no septembra līdz februārim. Savukārt saldētus tos var uzglabāt divus mēnešus. 

Granātābolu sula nenoliedzami ir veselīga, tomēr pārlieku daudz to lietot arī nevajadzētu, jo tajā ir daudz skābes, kas var izraisīt kuņģa problēmas. Tāpat jāizvairās no sulas, kam pievienots daudz cukura.

Antioksidantiem bagāts smūtijs 

Daudzums: 2 personām

Gatavošanas ilgums: 5 minūtes

Sastāvdaļas: 

8 tasītes mazu spinātlapiņu
1 tasīte granātābolu sulas
1 tasīte saldētu melleņu
1 tasīte saldētu zemeņu
8 dateļu pusītes
2 ēdamkarotes linsēklu
1/2 avokado

Pagatavošana:
Sablenderē visas sastāvdaļas