Veselības un veiksmes auglis granātābols. Kāpēc tas noteikti jāiekļauj ikdienas ēdienkartē?
Foto: PantherMedia/Scanpix
Granātāboli medicīnā un veselības uzlabošanā lietoti tūkstošiem gadu. Austrumu valstīs tos izsenis uzskata par efektīvu līdzekli sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, tie līdzot pret iekaisumiem un dažiem vēža veidiem, tostarp prostatas vēzi. Granātāboli atrasti jau ēģiptiešu kapenēs, tāpat teiksmas vēsta, ka babiloniešu karavīri tos ēduši pirms kaujas, bet Persijā tie bijuši kāzu ceremonijas neatņemama sastāvdaļa, simbolizējot nākotnes laimi. Ir pat minējumi, ka nevis ābols, bet granātābols bijis auglis, kas audzis Ēdenes dārzā un pazudinājis Ievu.

Un pat, ja tā nav tiesa, tad granātāboli pilnīgi noteikti ir bagātīgs šķiedrvielu, A, C un E vitamīna, dzelzs, joda, kālija, kalcija un silīcija avots. Šis auglis ir īsta bagātību krātuve un satur 15 aminoskābes, sešas no kurām, atskaitot granātābolu, satur tikai gaļa, un tās ir neaizstājamas cilvēka organismam. Tādēļ granātāboliem vajadzētu būt ikviena veģetārieša ēdienkartē. Turklāt granātābols ir īstais našķis kaloriju skaitītājiem, jo 100 grami šī augļa satur mazāk nekā 70 kilokalorijas.

Granātābols ir uzturvielām bagāts - glāze granātābolu sulas satur vairāk antioksidantus nekā glāze sarkanvīna, zaļā tēja, mellenes vai dzērvenes. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!