Kā cīnīties ar sklerodermiju, lai nesakropļotu seju un saglabātu matus? Atbild dermatoloģe

Sieviete savu problēmu apraksta šādi: "Man ir liela problēma un lūdzu palīdzību, man ir sklerodermija uz krūts no 16 gadiem, tagad man ir 24, un sklerodermijas sakas uz matainās galvas daļas un uz pieres. Bija arī lielas galvas sāpes, tagad vienkārši jūtu sāpes pierē un degunā, kā arī vaigu daļā. Zinu, ka tas var "iekrist", un būs šausmīgs skats. Mati arī krīt ārā plankumiem. Magnētiskā rezonanse parādīja atrofiju uz galvas un veidojumu uz pieres. Slimnīcā man sāka dot penicilīnu, un šaubos, ka tas var apturēt slimību. Varbūt jūs varētu palīdzēt, ko darīt, lai nesakropļotu seju un saglabātu tos matus, kas vēl ir palikuši?"

Atbild Capital Clinic Riga dermatoloģe Sigrija Freiberga:

Sklerodermija ir hroniska autoimūna saistaudu saslimšana, kurai raksturīgs pārejošs saistaudu iekaisums un tam sekojoša fibroze (audu sablīvējums ādā, muskuļos). Ir lokālas formas - iekaisuma perēkļi ādā un zemādas audos. Raksturīgi sabiezēti, blīvi bālgandzeltenīgi nedaudz, spīdīgi perēkļi. Perifērijā (šiem perēkļiem apkārt) novēro violetu apsārtumu, kas liecina par procesa aktivitāti. Process var ilgt vairākus mēnešus līdz pat gadus. Kad iekaisuma process ir beidzies, apsārtuma vietā saglabājas brūngana pigmentācija ar audu atrofiju.
Sejas un galvas matainajā daļā biežāk ir lineārā sklerodermija. Šī forma rada dziļākus bojājumus, skar muskuļus un arī kaulus. Lokālas formas ārstē dermatologi. Pie sistēmiskās sklerodermijas var tikt skarti arī iekšējie orgāni – sirds, plaušas, nieres, kuņģa-zarnu trakts un locītavas. Šo formu ārstē reimatologi.

Slimības cēloņi īsti nav noteikti. Liela nozīme slimības attīstībā ir dažādām infekcijām, arī stresam.
Slimība bieži parādās pacientiem ar imunoloģiskajiem defektiem. Ārstēšana ir kompleksa. Nav vienas noteiktas metodes. Katrs gadījums ir individuāls.

Ārstēšanas mērķis ir pēc iespējas agrīnākā stadijā apturēt iekaisumu. Te pielieto antibakteriālo terapiju (piemēram, jautājumā pieminēto penicilīnu). Izmanto arī glikokortikoīdus - gan lokāli, gan sistēmiski uz neilgu laiku, kā arī imūnsupresantus. Pielieto arī takroliumus ziedi, imiquimoda 5% krēmu un citus.

Kad iekaisuma reakcija likvidēta, terapijā galvenokārt izmanto fizioprocedūras, ultraskaņu ar lidāzi, masāžas, fototerapiju, lai samazinātu audu blīvumu un atjaunotu funkcijas.