Indiāņi lielogu dzērvenes izmantoja pārtikā, medicīnā un reliģiskajās ceremonijās. Košās ogas tika izmantotas arī kā sarkana krāsviela, sautējoša komprese brūcēm un pat asiņošanas apturēšanai, jo tām piemīt savelkoša un antibakteriāla iedarbība.
Dzērvenes ir vitamīniem bagātas, tās satur lielu daudzumu C vitamīna un daudz bioloģiski aktīvu vielu, piemēram, benzoskābi, hipūrskābi, kas palīdz ogas labi uzglabāt līdz pavasarim, nezaudējot labās īpašības un bagātīgo C vitamīnu. Pareizi glabājot, uzturvielas ogās uzglabājas pat 3-4 mēnešus.
Dzērvenes tiek uzskatītas par ļoti labu organisma attīrīšanas līdzekli. Ogās esošās bioloģiski aktīvās vielas kavē patogēno mikroorganismu iekļūšanu dažādos cilvēka audos un pasargā organismu no infekcijas slimībām.
Dzērvenēm piemīt antiseptiska, urīndzenoša un dziedējoša, kā arī temperatūru pazeminoša iedarbība. Plašais minerālvielu sortiments lielā mērā nosaka dzērveņu ārstnieciskās īpašības, tādēļ dzērvenes tiek izmantotas dažādu slimību ārstēšanai, kā pretdrudža līdzeklis, vitamīnu avots un slāpes remdējošs līdzeklis. Kālija sāļiem piemīt viegls diurētisks efekts un tie palīdz pie sirds - asinsvadu sistēmu, nieru slimībām un dažādiem vielmaiņas traucējumiem. Jods, mangāns un bors palīdz samazināt asinsspiedienu. Tautas medicīnā dzērvenes tiek izmantotas kā slāpes dzesējošs baktericīds, pretdrudža un tonizējošs līdzeklis, kas uzlabo garīgo un fizisko veiktspēju, palielina apetīti un stimulē pārtikas asimilāciju.
Dzērvenes satur pektīnus, kas veicina holesterīna samazināšanos un toksīnu izvadīšanu no organisma. Tajos esošie antioksidanti samazina kopējo slikto holesterīnu, bet paaugstina augsta blīvuma lipoproteīna līmeni asinīs, tas ir, labā holesterīna līmeni asinīs.
Par ārstniecības izejvielām tautas medicīnā tiek izmantotas ne tikai ogas, bet arī dzērveņu lapas. Saaukstēšanās slimību profilaksei un kā pretklapus līdzekli iesaka dzērvenes lietot kopā ar medu 1:1, var lietot dzērveņu sulu vai svaigas ogas - dzērvenes samaļ, pievieno medu un ēd pa ēdamkarotei pāris reizes dienā.
Svaigas ogas izmanto augsta asinsspiediena, vielmaiņas traucējumu, avitaminozes, samazināta kuņģa skābuma gadījumā. Visa auga novārījumu dzer pie elpas trūkuma, caurejas, grēmām, saaukstēšanās, anēmijas, reimatisma.