Krampji, kas ir pēkšņa, patvaļīga un sāpīga muskuļu saraušanās, visbiežāk apakšstilbos un pēdās, var būt gan naktīs, neļaujot mierīgi gulēt, gan nereti arī iešanas laikā, liekot ik pa brīdim apstāties, lai atpūtinātu kājas. Iemesli krampjiem var būt daudzi un dažādi, bet parasti krampji miera stāvoklī liecina par minerālvielu vielmaiņas traucējumiem, bet kustoties – par nepietiekamu asinsriti kājās.
Bieži vien krampjus kājās izraisa nepiemērota fiziska slodze. Pēc pārslodzes netrenētos muskuļos rodas pienskābe, kuras aizvadīšanai organisms izmanto muskulī esošo minerālvielu – kālija, nātrija, magnija un kalcija – krājumus, bet to līdzsvara zuduma dēļ rodas krampji, skaidro ģimenes ārste Inga Zemīte.
Stress, pastiprināta svīšana, bieži lietota kafija vai tēja, urīndzenoši medikamenti, piemēram, asinsspiediena pazemināšanai, arī izvada minerālvielas no organisma.
Pēkšņu kāju krampju iemesls var būt bojājumi mugurkaula jostas daļā, piemēram, radikulīts, kad bojātie mugurkaula starpskriemeļu diski kairina nervu saknītes. Tos var izraisīt perifēro vai citu nervu kairinājums, piemēram, nervu iekaisuma jeb neirīta dēļ. Krampji var arī liecināt par nervu impulsu pārvadē nozīmīgā B grupas vitamīna trūkumu organismā. Cukura diabēta pacientiem bieži vien ir ne tikai jušanas traucējumi kājās, bet arī krampji (tos rosina zems glikozes līmenis asinīs).
Lai izvairītos no krampjiem, ģimenes ārste iesaka dzert pietiekami daudz šķidruma, pirms sportošanas iesildīties un papildināt savu uzturu ar minerālvielām (tās ir rozīņu, kartupeļu, pākšaugu, riekstu, pilngraudu rīsu, auzu pārslu sastāvā) un B grupas vitamīniem bagātiem produktiem (tos satur rupjmaize, graudaugi, olas dzeltenums, spināti, alus raugs).
Ja krampji tomēr nerimstas, kursu veidā var lietot B grupas vitamīnu, magnija un citu minerālvielu kompleksus. Gadījumos, kad krampjus izraisa nervu darbības traucējumi, ģimenes ārsts vai neirologs var ieteikt zāles muskuļu tonusa mazināšanai.
Krampji kājās var rasties arī arteriālu asinsrites traucējumu dēļ, kuru iemesls ir ateroskleroze. Medicīnas sabiedrības "ARS" asinsvadu ķirurgs Sergejs Kovaļovs skaidro – ja kāju artērijās kādā vietā radies sašaurinājums vai tā ir slēgta, muskuļiem netiek pievadīts pietiekami daudz asiņu un tiem trūkst skābekļa. Par problēmām ar kāju artērijām var liecināt arī tā sauktā mijklibošana, kad, noejot zināmu attālumu, rodas vēlme apstāties un atpūtināt kājas, jo parādās stipras sāpes apakšstilbu, retāk – augšstilbu muskuļos.
Slimības sākuma stadijā krampju mazināšanai ārsts iesaka vairāk staigāt un noteikti atmest smēķēšanu, kas veicina aterosklerozes attīstību kāju artērijās. Ar medikamentu vai operācijas palīdzību atjaunojot normālu asinsriti artērijā, pazūd arī krampji kājās.
Ja krampji biežāk moka naktīs, turklāt pacientam ir arī varikozas vēnas, tūska, smaguma sajūta kājās, iemesls var būt venozās asinsrites traucējumi. Atkarībā no vēnu problēmu smaguma pakāpes būs jāvalkā kompresijas zeķes, jālieto medikamenti vai jāveic operācija.
Tiem cilvēkiem, kuriem ikdienā daudz jāsēž, vēnu veselību uzlabo regulāra izkustēšanās, lai darbinātu ikru muskulatūru. Profilakses nolūkā der apvilkt kompresijas zeķes, kas ne tikai mazinās tūsku, bet pasargās arī no krampjiem, uzsver asinsvadu ķirurgs.
Padoms
Iesaka ģimenes ārsts Andris Lasmanis: "Ja naktī krampji sarauj kāju, vajag censties to izkustināt, viegli pamasēt, izmīcīt sāpošo muskuli. Ja krampji rauj pēdu, jāmasē apakšstilba muskuļi, saites, kas kustina pēdu, uz kuru izstaro sāpes. Var arī nostāties uz pēdas ar visu svaru vai ar pirkstiem to saudzīgi pastiept uz savu pusi."