Sirdsklauves, nervozitāte, trīce, svīšana, reibonis, miegainība vai apjukums, pat bezsamaņa... tie ir simptomi, kas var piepeši skart cukura diabēta pacientu, kuram cukura līmenis asinīs strauji nokrītas zem normas. Šādu stāvokli sauc par hipoglikēmiju, un tas var būtiski ietekmēt, piemēram, cukura diabēta pacienta autovadīšanas spējas. To, kā tas saistīts ar negadījumu skaitu uz ceļa un vai ārsti un pacienti šo risku apzinās, Latvijā pēta endokrinologs Ingvars Rasa.
Rasa atceras gadījumu, kas noticis ar vienu no viņa pacientiem 20. gadsimta 80. gados un ir saistīts ar hipoglikēmijām. "Pacients ar insulinējamu cukura diabētu reiz atklāja man savu atgadījumu. Viņš braucis no Rīgas centra uz Āgenskalnu, kur viņam bija paredzēta tenisa spēle. Tā bija vasara. Viņš braucis pēcpusdienā. Pēkšņi atjēdzies vēlā vakarā, kad sācis krēslot, savā mašīnā, nepazīstamā Rīgas rajonā, uz ielas, kur nekad nav bijis. Aizdedzē stāvējusi atslēga, motors darbojies, automašīna noparkota ielas malā. Cilvēks braucis autopilotā visu šo laiku un nezināja, cik ilgi braucis un cik ilgi stāvējis ceļa malā. No šī viena gadījuma jāizdara daudz secinājumu gan ārstiem, gan tiem, kuri sēžas pie stūres, gan ierēdņiem, gan gājējiem, gan veselības aprūpes organizatoriem, gan arī ceļu satiksmes uzraugošām institūcijām."
Diemžēl aptaujas, kas veiktas pētījuma DRIVELAT par hipoglikēmijām un autovadīšanu ietvaros, rādot, ka veselības aprūpes speciālistiem nav optimālu zināšanu par šo tēmu. Šogad tiks prezentēti arī pacientu aptauju rezultāti, bet, visticamāk, arī tie nebūs iepriecinoši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
