Pētījums: Cukura diabēts un autovadīšana. Vai šis ir bīstams savienojums?

Rasa atceras gadījumu, kas noticis ar vienu no viņa pacientiem 20. gadsimta 80. gados un ir saistīts ar hipoglikēmijām. "Pacients ar insulinējamu cukura diabētu reiz atklāja man savu atgadījumu. Viņš braucis no Rīgas centra uz Āgenskalnu, kur viņam bija paredzēta tenisa spēle. Tā bija vasara. Viņš braucis pēcpusdienā. Pēkšņi atjēdzies vēlā vakarā, kad sācis krēslot, savā mašīnā, nepazīstamā Rīgas rajonā, uz ielas, kur nekad nav bijis. Aizdedzē stāvējusi atslēga, motors darbojies, automašīna noparkota ielas malā. Cilvēks braucis autopilotā visu šo laiku un nezināja, cik ilgi braucis un cik ilgi stāvējis ceļa malā. No šī viena gadījuma jāizdara daudz secinājumu gan ārstiem, gan tiem, kuri sēžas pie stūres, gan ierēdņiem, gan gājējiem, gan veselības aprūpes organizatoriem, gan arī ceļu satiksmes uzraugošām institūcijām."

Diemžēl aptaujas, kas veiktas pētījuma DRIVELAT par hipoglikēmijām un autovadīšanu ietvaros, rādot, ka veselības aprūpes speciālistiem nav optimālu zināšanu par šo tēmu. Šogad tiks prezentēti arī pacientu aptauju rezultāti, bet, visticamāk, arī tie nebūs iepriecinoši. 

"Iegūtie rezultāti liecina, ka gandrīz trešdaļa Latvijas veselības aprūpes darbinieku ar cukura diabēta pacientiem nepārrunā jautājumus par autovadīšanu. Gandrīz puse Latvijas veselības aprūpes darbinieku saviem cukura diabēta pacientiem neiesaka veikt glikozes līmeņa asinīs kontroli tieši pirms autovadīšanas uzsākšanas. Daļa veselības aprūpes darbinieku uzskata, ka biežas un smagas hipoglikēmijas epizodes nav kontrindikācija autovadīšanai" ar rezultātiem iepazīstina Rasa. 

Projekta ietvaros jau esot apmācīti veselības aprūpes speciālisti (ģimenes ārsti, internisti, arodārsti, endokrinologi) par hipoglikēmijām un hipoglikēmiju saistību ar autovadīšanu. "Esam bijuši Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Rīgā un citviet Latvijā. Tas ir liels ieguvums, ka veselības aprūpes darbinieki ir sapratuši, ka cukura diabēts un autovadīšana ir īpaša sfēra," gandarīts Rasa. 

Uztraukumam esot pamats, jo, piemēram, Lielbritānijā ik gadu notiek aptuveni pieci letāli hipoglikēmijas izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Aptuveni 25 – 30 ceļu satiksmes negadījumi mēnesī Lielbritānijā cieši saistīti ar hipoglikēmijām .

"Šādi līdzīgi projekti ir bijuši daudzās valstīs. Ļoti līdzīgas aptaujas ir bijušas Vācijā, Lielbritānijā, Portugālē. Mums nav statistisko rādītāju par to, cik ceļu satiksmes negadījumus ir izraisījuši diabēta pacienti Latvijā, bet mēs varam balstīties uz datiem, kas iegūti Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kuri parāda to, ka cukura diabēta pacients pie stūres ir īpašs gadījums. Šādiem pacientiem, sēžoties pie jebkura transporta līdzekļa stūres, kas piedalās ceļu satiksmē, ir jāievēro īpaša piesardzība un īpaši uzvedības noteikumi, lai visi būtu drošībā, dzīvi un veseli, neviens neciestu. Ļoti iespējams, ka Ceļu Satiksmes drošības direkcijai un Ministru kabinetam būs jāievieš kādi labojumi vai papildinājumi attiecībā uz transportlīdzekļu vadīšanas apliecinājumu – ka pacients to var vadīt, nenodarot skādi ne sev, ne citiem. Mēs absolūti neesam izņēmums, jo šāda veida dokumenti attiecībā uz diabēta pacientiem tiek pieņemti arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs," pārliecināts Rasa. "Ir skaidrs, ka diabēta pacientiem ir jābrauc un jāizmanto transportlīdzekļi tāpat kā jebkuram citam, bet ir jāievēro īpaši piesardzības pasākumi. Pirmkārt, viņiem būtu jāiziet diabēta apmācība un jāzina, ko nozīmē hipoglikēmija."

Tādēļ būtisks projekta posms esot rekomendāciju izstrādāšana gan cukura diabēta pacientiem, gan arī veselības aprūpes darbiniekiem, lai būtu iespējams pareizi apmācīt pacientus šajā jautājumā. Šis materiāls arī tikšot prezentēts šogad. Vienlaicīgi ar to ikdienā būtu jālieto arī tā saucamā cukura diabēta pase, kas palīdz gadījumos, ja kaut kas notiek ar cukura diabēta pacientu, arī situācijā, kad viņš vada transporta līdzekli, jo norādītu, ka transporta līdzekļa vadītājs ir cukura diabēta pacients. "Šādā gadījumā viņam, piemēram, transporta līdzeklī ir diabēta pase, kur būtu rakstīts, kas jādara hipoglikēmijas gadījumā. Diabēta pase norādītu, ka cilvēkam ir konkrētā diagnoze, un kā apkārtējie var palīdzēt šim cilvēkam hipoglikēmijas gadījumā. Pases nodrukātas pietiekošā apjomā un bezmaksas saņemamas pie ģimenes ārsta vai endokrinologa," skaidro I. Rasa.

Kas ir hipoglikēmija?

Tiek izdalīta: 1.viegla hipoglikēmija (pacients pats var sev palīdzēt; var orientēties; izdarīt pareizus secinājumus; noteikt cukura līmeni asinīs); 2.vidēja smaga un 3.smaga hipoglikēmija (visbiežāk ir bezsamaņa). Šo iedalījumu ir būtiski atcerēties, lai nepieļautu smagas hipoglikēmijas attīstību.

Tie izdalītas divas grupas, vērtējot hipoglikēmijas pazīmes. Pirmā grupa raksturo hipoglikēmiju, kad netiek iesaistīta centrālā nervu sistēma – piemēram, trīce, sirdsklauves, svīšana, nemiers, izsalkums, slikta dūša, bālums. Otrā grupa raksturo hipoglikēmiju, kurā tiek iesaistīta centrālā nervu sistēma – piemēram, koncentrēšanās grūtības, apjukums, dezorientācija, muskuļu vājums, galvassāpes, krampji, bezsamaņa, koma. Otrā grupa ir vairāk raksturīga smagai hipoglikēmijai un daļēji raksturīga arī vidēji smagai hipoglikēmijai. Abas simptomu grupas var būt arī vienlaicīgi un kombinēties.

Hipoglikēmijas var izraisīt medikamenti, nepareizi izvēlēta medikamentu deva un dzīvesveida faktori (piemēram, alkohola lietošana, ēdienreižu izlaišana). Pēdējā laikā Latvijā ienākuši daudz jaunu medikamentu, kas hipoglikēmijas izraisa ievērojami mazāk. "Tie ir daudz drošāki medikamenti. Līdz ar to pacients, lietojot šos medikamentus, būs drošāks arī pie stūres."

Informācijai:

Kas ir diabēts?

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) daudzums asinīs. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai.
1. tipa diabēts sastopams 10-15% gadījumos. Aizkuņģa dziedzera ß šūnas neražo insulīnu pietiekošā daudzumā (insulīna deficīts). Tāpēc insulīns no slimības konstatēšanas brīža ievadāms injekciju veidā. Tā ir vienīgā iespēja likvidēt insulīna trūkumu. Parasti saslimst bērni un jauni cilvēki.

Visbiežākās pazīmes:
• bieža urinācija
• sausa mute un nepārvaramas slāpes
• izteikts nogurums
• bada sajūta
• nervozitāte, uzbudinājums
• svara zudums

2. tipa diabētu satop 85-90% gadījumos. Insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta ( par maz un par lēnu) un insulīns nedarbojas pietiekoši efektīvi (rezistence). Parasti konstatē pēc 40 gadu vecuma. 2. tipa diabētu ārstē ar veselīga uztura un regulāra ēšanas režīma palīdzību, piemērotu fizisku aktivitāti un cukuru asinīs pazeminošiem medikamentiem. Dažkārt nepieciešamas arī insulīna injekcijas.

Visbiežākās pazīmes:
• nogurums bez redzama iemesla
• neizskaidrojams svara zudums
• slāpes
• bieža urinācija
• redzes pasliktināšanās
• tirpšanas sajūta, " skudriņas kājās"
• lēna brūču dzīšana un strutojošas infekcijas

Pazīmes parādās pakāpeniski un lēni. Tāpēc tās ilgi var palikt nepamanītas.

Avots: Latvijas Diabēta federācija, www.diabets.lv

Atsauces:

1.S.Mathews, Diabetes and the CMV driver, 2013
2. Gita Avotina, Ingvars Rasa. Driving Performance Analysis of Diabetes Mellitus (DM) Patients (pts) in Latvia (DriveLat)—Do Health Care Practitioners (HCP) in Latvia have Sufficient Knowledge? Part I.The American Diabetes Association’s 74th Scientific Sessions. Diabetes. 2014; June, 63: Supplement 1, 696-P.