Veselīgākie Latvijā audzētie dārzeņi, kas arī ziemā saglabā labās īpašības

Kāļi 

Kāļus var pasniegt plāni sagrieztās, caurspīdīgās šķēlītēs ar olīveļļas lāsi a la carpaccio, ceptus krāsnī sagrieztus kā frī kartupeļus vai arī pievienojot kartupeļiem biezenī. Un protams, gardā ziemas sakņu zupā kālis būs neaizstājams. Kāļi aug, uzņemot minerālvielas no augsnes, un audzēti bioloģiski ir dabīgi, veselīgi un minerālvielām bagāti. 

Burkāni 

Vietējos bioloģiskos burkānus var atpazīt pēc tā, ka tos tieši uz lauka saber maisos un tādus pašus zemjainus glabā tumšā pagrabā. Tāpēc vērts iegādāties šādus, ne sterili tīrus burkānus, jo tie “uzskata”, ka vēl joprojām ir zemē, un tāpēc saglabājas svaigi un sulīgi. Bioloģiskos burkānus var droši ēst un spiest sulā ar visu mizu. 

Tajos ir daudz vērtīgu vielu - beta karotīna, cukura, minerālvielu – kālija, magnija, nātrija, kalcija, dzelzs, fosfora, sēra un citu. Burkānu sulā ir daudz retinola ( A vitamīns), kā arī C vitamīna, E vitamīna, B1 vitamīna, B2, K un PP vitamīns. Burkānu saknes satur brīvās aminoskābes – alanīnu, valīnu, leicīnu un citas. 

Bietes

No visiem sakņu dārzeņiem bietes ir jūtīgākās dāmas – tās sajūt augsni, kurā aug, un savā garšā atspoguļo tās elementus – līdzīgi kā vīnogu audzēšanas augsne ietekmē vīna garšu. Bioloģisko saimniecību augsnēs, kas barotas ar kompostu, izaug bagātīgas, piesātinātas garšas bietes, kas saglabājas gandrīz līdz pavasarim. Vislabāk to riekstainais saldums atbrīvojas, cepot krāsnī – izmantojiet bietes kā piedevu gaļas ēdieniem vai pasniedziet ar kazas sieru.

Bietēs ir daudz bioloģiski un fizioloģiski aktīvu vielu – tauki, olbaltumi, ogļhidrāti, vitamīni un pektīni (vairāk nekā ābolos). Tāpat bietēs ir labs dzelzs avots (sekmē asinsradi), tajās ir magnijs (normalizē asinsspiedienu) un jods (darbojas aterosklerozes profilaksei), bet bietēs esošās organiskās skābes sekmē toksīnu izvadīšanu no organisma.

Ķirbji

Ķirbis ir vēl viens ziemas čempions, kas sēž uz skapjaugšas un pacietīgi gaida līdz pašām ziemas beigām, turklāt glabājoties pat paliek saldāks. Ķirbji ir lieli, un tiem vajag daudz barības, tāpēc tie uzņem daudz minerālvielas no augsnes – tāpēc labāk tīra un dabīgā augsnē augušu lielo ogu. 

Ķirbja garšas neitralitāte padara to par labu “draugu” intensīvas garšas sieriem, ingveram, tas izcili garšo sildošos karijā un sader arī ar timiānu, salviju un medu.

Ķirbis satur 90 procentu ūdens, un tāpēc to izmanto dažādās diētās un iesaka sirds slimniekiem. Ķirbis labi noder arī organisma attīrīšanai un satur daudzas vērtīgas vielas. Ēdams ir ne tikai tā mīkstums, bet arī sēklas.

Ķirbji ir vitamīniem un mikroelementiem bagāti dārzeņi (C, PP, B vitamīni, beta karotīns, fosfors, kālijs, kalcijs). Ķirbja sēklas satur nātriju, fosforu un dzelzi, bet jo īpaši daudz cinku.

Kā ārstniecības līdzeklis ķirbis var būt lielisks palīgs liekā šķidruma izvadē no organisma, tas ir ļoti maigs un nekairina kuņģi – tas normalizē kuņģa un zarnu darbību, stimulē ūdens un sāļu apmaiņu, likvidē vēdera aizcietējumus. Ķirbju sēklas ir plaši pazīstams pretcērmju līdzeklis. Ķirbī ir daudz beta karotīns, kurš, kā tiek uzskatīts, spēj samazināt saslimt ar noteikta veida vēzi vai sirds-asinsvadu slimībām.

Kaltētas pupiņas 

Kaltētas dārza pupiņas ir īsts ziemas virtuves dārgums. Sātīgs olbaltumvielu avots, kas būs lielisks gan ziemas zupā, gan sautējumā. Pirms vārīšanas izmērcējiet, vāriet svaigā ūdenī, pasniedziet kopā ar graudaugiem – tad būs maksimāla uzturvērtība. 

Skābēti kāposti un gurķi

Fermentēti ēdieni ir pasludināta par šī gada ēdienu modes tendenci un jaunāko “superpārtiku” – bet mēs to zinājām jau sen! Skābēti kāposti un gurķi satur izcili daudz probiotisko baktēriju, kas ziemas laikā palīdzēs gremošanas sistēmas labsajūtai, veicinās minerālvielu uzsūkšanos un uzlabos imunitāti. Bioloģiski sertificētie skābie kāposti nesatur nekādas palīgvielas vai garšas uzlabotājus – tikai dabīga fermentācija kā no vecmāmiņas pagraba. 

Rutki 

Latvijas laukos augušie melnie rutki ziemas vidū būs spirgta veselības bumba ar C vitamīnu sastāvā. Rīvēts rutks, sajaukts ar bezpiedevu jogurtu un jūras sāls graudiņu šķipsnu uz īstas rupjmaizes būs ziemas ballīšu uzkodu topā. 

Vidēji 100grami rutka satur 1,9 gramus olbaltumvielu, 0,2 gramus tauku, 6,5 gramus ogļhidrātu un 1,5 gramus šķiedrvielu, 13 miligramus nātrija, 357 miligramus kālija, 35 miligramus kalcija, 25 miligramus magnija, 26 miligramus fosfora, 1,2 miligramus dzelzs, 29 miligramus C vitamīna, 0,03 miligramus B1 un 0,03 miligramus B2 vitamīna, 0,25 gramus PP vitamīna un 0,02 miligramus beta karotīna.

Pētersīļu saknes 

Pētersīļa saknes ir ziemas ēdienu obligātā piedeva – tās pastiprina buljona garšu, dod bagātīgumu jebkuram dārzeņu ēdienam, papildina Boloņas mērces buķeti un gabaliņu pētersīļa saknes ieteicams piemest arī, spiežot burkānu vai ķirbju sulu. 

Aromātu sakņu pētersīlim dod tā miza, tāpēc ieteicams izvēlēties bioloģiski audzētu – to var droši ēst ar mizu, tikai rūpīgi nomazgājot. 

Pētersīļu sakne ir arī papilnam C vitamīna.

Seleriju saknes un pastinaki

Selerija ir visu gadu kopā ar mums, un ziemā jo īpaši novērtējam tās aromātu un svaigumu – izvēlaties lielas un stingras saknes, kas uzsūkušas visu labo, kas bijis apkārtējā vidē. To var izmantot tikpat daudz veidos kā burkānu, bet selerijas īstais darbs ir padarīt garšīgākas zupas un sautējumus, un vēl tā lieliski papildinās kartupeļu biezeni. 

Arī pastinaks, kas ir selerijas radinieks un burkāna līdzinieks, nu jau mūsu bioloģiskie zemnieki to audzē arvien vairāk, un tāpēc varam droši papildināt savu komforta ēdienu sarakstu ar pastinaku biezeni vai biezeņzupu. Tas graužams arī svaigā veidā – stiprina organismu un dod kāliju, kas tik ļoti vajadzīgs ziemas krēslainumā nogurušām smadzenēm. 

Dilles un pētersīļi 

Ziemas krājumos mēdz būt ne tikai pagrabos noglabātie dārgumi, bet arī saldētavās noķerts vasaras zaļumu svaigums – saldētas dilles un pētersīļi liks jūsu virtuvei smaržot kā vasarai. Tāpat vērtīgi ir arī kaltētie garšaugi. Dilles, pētersīļi un citi garšaugi satur ēteriskās eļļas. Zaļie lapu dārzeņi un garšaugi – spināti, dilles, sīpolloki, pētersīļi satur dzelzi, kas ir nepieciešams sarkano asins šūnu veidošanai un imunitātes stiprināšanai. Lapu dārzeņi ir arī labs kalcija avots, kas nostiprina kaulus.

Čili pipari

Bioloģiskie zemnieki audzē čili piparus ne tikai tāpēc, ka tie ir lieliski, bet arī tāpēc, ka tie atbaida kaitēkļus un no tiem pat var gatavot līdzekļus kaitēkļu iznīcināšanai. Taču bioloģiski audzētie sanāk visasākie, jo aug bagātīgā, ar kompostu mēslotā augsnē un tāpēc to garša ir intensīva un pilnīga. Liekam klāt ziemas zupai, lai silda kārtīgi un dezinficē. 

Čili esošais kapsaicīns palīdz novērst kuņģa čūlu, sirds un asinsvadu slimības, kā arī tam ir sāpes mazinoša iedarbība. Čili ir arī A vitamīna un beta-karotīna avots, kā arī E vitamīna un šķiedrvielu avots. Asie pipari iznīcina baktērijas, kas ir nelabvēlīgas kuņģa videi. Šāda veida pipari palīdz arī atbrīvoties no liekā svara un dod papildu enerģiju organismam. Pipariem ir asa garša, jo tie satur daudz ēterisko eļļu.

Diedzētas kreses 

Kad ziemas pelēkums sāk uzdzīt skumjas, palīdzēs dīgsti – zaļi un dzīvīgi. Bioloģiskie zemnieki dīgstus audzē no bioloģiskajām sēklām, kuras nav kodinātas, līdz ar to tās ir maksimāli tīras, un diedzē tās augsnē, kurai nav pievienotas mākslīgās minerālvielas – tāpēc dīgstos nav nekā cita kā tikai tīra veselība. Tās satur daudz vitamīnu un minerālvielu, kas palīdzēs sagaidīt pavasari un vasaru.

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk