Pirmā pazīme, kas liecina par to, ka ķermenim ir auksti un tas zaudē siltumu, ir drebuļi. Tos nevajag ignorēt – tiklīdz ķermenis sāk viegli trīsēt no aukstuma, jādodas iekštelpās, siltumā! Tomēr, lai izvairītos no aukstuma, jāņem vērā tas, ka jāvalkā silti, mitrumu necaurlaidīgi apavi, kas nav cieši un siltas zeķes, noteikti galvā jāliek cepure un šalle ap kaklu. Mediķi iesaka nevilkt pirkstainus cimdus, bet gan dūraiņus, kas silda labāk. Apģērbu ieteicams vilkt vairākās kārtās un tādu, kas nav ķermenim piegulošs un ļauj brīvi kustēties – gadījumam, ja paliek karsti, lieko "kārtu" varētu novilkt.
Vējš, mitrums, aukstums, cieši apavi un ilgstoša uzturēšanās uz vietas, aktīvi nekustoties – tie ir apsaldējumu veicinātāji. Ķermeņa apsaldējumi rodas brīdī, kad aukstums nodara ādas, muskuļu vai audu bojājumus aukstumam atklātajām ķermeņa daļām – vaigiem, zodam, degunam, ausīm, plaukstu virspusēm – vai nepietiekami sildītiem roku vai kāju pirkstiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) publiski pieejamā informācijā teikts, ka apsaldējumus var konstatēt pēc ārējām pazīmēm – apsaldētajā vietā āda kļūst bāla, balta vai pat iedzeltena, ar iespējamām sāpēm, kas apsaldējumam kļūstot dziļākam, var pat pazust, jo apsaldētā ķermeņa daļa kļuvusi nejutīga.