Nesen Džuliana Mūra ieguva Zelta Globusa balvu par lomu, kurā attēloja pacienti ar agrīnu Alcheimera slimības diagnozi filmā "Still Alice". Tas ir stāsts par sievieti, kam ir tikai 50 gadi, kad viņai parādās šīs slimības pirmie simptomi, un par to, kā viņa un viņas ģimene cīnās ar atmiņas lēno izdzišanu. Tomēr, ko patiesībā nozīmē diagnoze Alcheimera slimība un kam tā var draudēt?
Alcheimera slimība ir progresējoša nervu sistēmas saslimšana, kas bojā nervu šūnas, pasliktinot atmiņu un citas svarīgas psihiskās funkcijas, tiek neatgriezeniski bojātas galvas smadzenes. Tā ir visbiežāk sastopamā demences forma, aptuveni 50% līdz 70% no visiem demences gadījumiem izraisa šī slimība. Tā ir progresējoša, deģeneratīva slimība, kas skar galvas smadzenes.
Smadzeņu šūnas iet bojā, un cilvēks nespēj atcerēties vai uzkrāt jaunu informāciju. Tā kā Alcheimera slimība skar visus galvas smadzeņu rajonus, izzūd noteiktas funkcijas vai spējas. Cilvēks sāk aizmirst dažādas lietas, nespēj apgūt ko jaunu, kļūst kašķīgs, nekritisks, dusmīgs, bieži rodas saskarsmes problēmas, bet reizēm – halucinācijas. Alcheimera slimības gaitā nervu šūnas zaudē savu struktūru un nevar pildīt tām atbilstošās funkcijas. Nervu šūnas, kas aiziet bojā, vairs nevar saņemt un pārraidīt tālāk informāciju (nervu šūnas pārnes nervu impulsus no vienas šūnas otrā), līdz ar to cilvēkam pavājinās prāta spējas.
Tiem, kas norūpējušies, ka viņiem – vai viņu tuvajiem cilvēkiem – ir Alcheimera slimības simptomi, jāapmeklē ārsts, lai saņemtu palīdzību un padomus. Pirmkārt jau ģimenes ārsts, pēc tam, iespējams, arī neirologs. Alcheimera slimība tiek diagnosticēta, izmantojot pacienta un aprūpētāja intervēšanu; dažreiz veic arī asins analīzes, slimības simptomu un smaguma identificēšanai izmanto novērtējuma skalas. Slimības diagnostikā var izmantot arī kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumus.
Ļoti liela loma ir iedzimtībai. Riska faktori ir regulāri paaugstināts asinsspiediens, galvas traumas, saindēšanās ar smagajiem metāliem, ilgstoša magnētiskā lauka iedarbība. Nervu šūnu bojājumu riska faktori ir arī izjaukts vīrišķā hormona testosterona līmeņa līdzsvars, iedzimtība, nepietiekamas fiziskās aktivitātes, sociālā vide, neveselīgs uzturs.
Ne tikai veciem cilvēkiem
Ar demenci pārsvarā slimo gados vecāki cilvēki, bet ir svarīgi atcerēties, ka vairums veco cilvēku nesaslimst ar demenci. Tāpat izrādās līdz pat pieci procenti pacientu, kam diagnosticēta Alcheimera slimība, bijuši jaunāki par 65 gadiem – parasti vecumā starp 40 un 60 gadiem, raksta žurnāls The Health. Tiek uzskatīts, ka viņiem ir agra sākuma jeb agrīni diagnosticēta Alcheimera slimība. Simptomi šādos gadījumos neatšķiras no ierastajiem slimības simptomiem vecāka gada gājuma pacientiem, teikts The Health. Diemžēl, tā kā šī kaite nav bieži sastopama, cilvēkiem, kas jaunāki par 65 gadiem, bieži tās simptomi un iespējamība izmeklēšanā tiek palaista garām, un slimība atklāta jau vēlākā stadijā. Parasti ģimenes locekļi un kolēģi pēc kāda laika pamana, ka kaut kas ar cilvēku nav kārtībā.
Īpaši gadījumos, kad slimība izpaužas gados jaunākiem cilvēkiem, tās iemesls bieži ir iedzimtība jeb ģenētiski faktori. Tādēļ tiem, kam ģimenē kādam jau bijusi šī slimība, apzinoties risku un veicot izmeklējumus, ir lielākas iespējas laicīgi atklāt un aizkavēt slimību. Asins analīzēs iespējams noteikt gēnu mutāciju, kas palielina risku saslimt ar Alcheimera slimību, tomēr tā esamība vēl pilnīgi droši nenozīmē, ka cilvēks saslims vai jau ir slims ar šo slimību.
Kā izpaužas Alcheimera slimība?
Pirmkārt, agrīna vecuma Alcheimera slimība, ar ko slimoja Mūras varone filmā, nebūt nav bieža slimība un tas, ka pusmūža cilvēki kaut ko aizmirst vai neatceras, vēl nenozīmē, ka viņi ir slimi. Tam var būt daudz citu iemeslu, piemēram, stress, steiga vai nogurums, un tas parasti nav uz ilgu laiku, tādēļ uztraukumam nav pamata.
Uztraukties jāsāk, ja atmiņas problēmas sāk traucēt darīt lietas, kas ikdienā ir svarīgas un ierastas. Saskaņā ar Alcheimera asociācijas brīdinājumiem, pazīme, ka kaut kas nav kārtībā, ir tas, ka cilvēks sāk uzticēt citiem veikt ikdienišķas lietas, ko iepriekš darījis pats, vairs neiesaistās ierastajās sociālajās un darba aktivitātēs, manāmi mainās viņa uzvedība.
Simptomi, protams, katram var atšķirties un izpausties dažādi, tomēr brīdinošs faktors ir, piemēram, nespēja atcerēties jaunu informāciju, piemēram, datora paroli vai kādus citus ikdienišķus sīkumus. Slimībai progresējot, tiek skartas visas atmiņas formas. Piemēram, filmā "Still Alice" Mūras varone, kas ir pazīstam valodniece un runas meistare, uzstājoties zaudē domas pavedienu un nespēj atrast vārdus, lai turpinātu iesākto. Vēlāk viņa aizmirst meitas vārdu, pazaudē atslēgas un visādi citādi kļūst aizmāršīga. Arī īstajā dzīvē slimības pazīmes un izpausmes ir līdzīgas.
Šīs slimības izpausmes 40 vai 50 gados ir īpaši traģiskas, jo šādā vecumā cilvēki ir aktīvi darbā un bieži vēl rūpējas par maziem bērniem.
Ārstēšana un cerība
Pret Alcheimera slimību pašlaik zāļu nav, vienalga kādā vecumā tā tiek atklāta. Tomēr ir zāles, kas var aizkavēt tās attīstību. Tāpat ir metodes, kā pacientiem ar šo diagnozi un viņu ģimenēm labāk tikt galā un sadzīvot ar slimību.
Ja cilvēks saglabā fiziskās, sociālās un mentālās aktivitātes, cīņa ar slimību norit veiksmīgāk. Tas var palīdzēt saglabāt prāta spējas ilgāk, teikts The Health. Pētījumi liecina, ka krustvārdu mīklu risināšana un sarunas svešvalodās, palīdz aizkavēt atmiņas pasliktināšanos.
Pētnieki ir vienisprātis, ka svarīgākais ir iespējami agrāk uzsākt terapiju, jo tā ne vien palīdz uzlabot pacienta garīgās un izzinošās funkcijas, mazināt depresiju un citas veselības problēmas, bet arī nozīmīgi attālina brīdi, kad cilvēks šīs kaites dēļ kļūst pilnībā atkarīgs no citiem. Taču no pirmajiem Alcheimera slimības simptomiem – atmiņas pasliktināšanās, nespējas apgūt ko jaunu, kašķīguma –, kas parādās ap 65 gadu vecumu, bieži paiet vidēji 15 gadi, līdz tiek noteikta diagnoze un sākta terapija, bet tad jau ir krietni par vēlu un notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas.
Interesanti, ka Lielbritānijā, veicot analīzes vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem, ir atklāta proteīnu kopa asinīs, kas ar 87 procentu precizitāti ļauj noteikt saslimstības sākumu ar demenci. Šis atklājums, kas pērn publicēts žurnālā "Alzheimer's & Dementia", izmantots, lai uzlabotu jaunu demences zāļu izmēģinājumus. Tas kopā ar jaunākajām izmeklējumu metodēm varētu būt pavērsiens šīs slimības ārstēšanā.
Tam, ka, laikus atklāta un pareizi ārstēta, Alcheimera slimība var tikt palēnināta, labs piemērs ir bijušais ASV prezidents Ronalds Reigans, kas saglabāja dzīves kvalitāti un nodzīvoja ilgāk, nekā ārsti paredzēja.
Foto: Smadzeņu šūnu zudums Alcheimera slimnieka smadzenēs, salīdzinot ar veselām smadzenēm.
10 agrīnās pazīmes, kam pievērst uzmanību:
1.Atmiņas zudums, kas ietekmē ikdienas dzīvi
2.Grūtības noteikt un risināt problēmas
3.Grūtības pildīt zināmus uzdevumus mājās, darbā vai brīvajā laikā
4.Apjukums laikā vai telpā
5.Problēmas izprast vizuālos attēlus un telpiskās attiecības
6.Rodas jaunu vārdu veidošanas problēmas rakstot vai runājot
7.Lietu novietošana nevietā un nespēja izsekot darbību soļus
8.Samazināta vai slikta spriestspēja
9.Atbrīvošana no darba vai izslēgšana no sociālajām aktivitātēm
10.Garastāvokļa un personības izmaiņas
Avots: lundbeck.com
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
