Senie latvieši zobu sāpes ārstēja ar ozolzīļu vai dievkociņu tēju, dēlēm uz vaigiem vai pīpes dūmiem no driģeņu sēklām, vībotnēmvai apiņiem. Savukārt rietumu pasaulē jau visai sen pazīstami dažādi zobu ārstēšanas rīki un metodes. Izrādās, ka mūsdienu galvenais zobārsta instruments - elektriskais urbis arī patentēts jau pirms 140 gadiem, tieši 26. janvārī. Ap to pašu laiku radās arī zobārstniecības krēsls.
Ja zobs sāk bojāties, skartie audi ir jāizņem, tas skaidrs ikvienam, kas rūpējas par savas mutes veselību. Vēsturnieki atraduši liecības, ka jau senajā Indijā sastopami pirmie zobārstniecības aizmetņi. Tomēr pirmie instrumenti rietumos, ar ko mēģināts izņemt bojātās zoba daļas, bijušas knaibles un emaljas šķēres, teikts discoveriesinmedicine.com. Vēlāk sāka izmantot instrumentu ar abpusēji asām malām, ko virpināja ar pirkstiem. Pirmo urbi 1728. gadā aprakstījis modernās zobārstniecības tēvs, francūzis Pjērs Fošārs. Bet otrā pasaules malā 1790. gadā ASV prezidenta Džordža Vašingtona zobārsts Džons Grīnvuds izmēģināja pirmo zināmo zobārsta urbja darbināšanas kājas mehānismu. Arī viņa dēls turpinājis attīstīt šo ideju, bet nekur tālāk nav ticis. Savukārt 1838. gadā Džons Levis patentēja ar roku darbināmu zobārsta urbi.
Skotu izgudrotājs Džeims Nasmits 1829. gadā izveidoja urbi, kam strāvu pievadīja pa satītas stieples mehānismu. Pirmais ar motoru darbināmais urbis minēts 1864. gadā, un to uzmeistarojis anglis Džordžs Haringtons. Šis motorizētais urbis bijis rokā turama ierīce, ko darbināja pulksteņa uzvelkamais mehānisms. Viņš to nosauca par Erado. Dažus gadus vēlāk, 1869. gadā, amerikānis Džordžs Grīns uzmeistaroja pirmo zobārstniecības pneimatisko urbi, ko darbināja ar kājminamu mehānismu. 1875. gada 26. janvārī viņš patentēja pirmo elektrisko zobārsta urbi, ko bija izgudrojis jau 1874. gadā. Grīna urbi darbināja elektromagnētisks motors, tādēļ tas darbojās daudz labāk nekā visi iepriekš izmantotie instrumentu, tomēr tas bija smags un arī dārgs.
Urbis, ko varēja iespraust elektrības kontaktā, tika izgudrots tikai 1908. gadā, kad lielai daļai zobārstniecības klīniku bija pievilkta elektrība. Ap to laiku visā pasaulē zobārsti jau tika atzīti par mediķiem nevis tikai amatniekiem. Interesanti, ka šajā gadā dibināta arī pirmā latviešu zobārstu biedrība. Latviešu zobārstniecības pamatlicējs ir Dainu tēva Krišjāņa Barona dēls Kārlis.
1914. gadā elektriskais urbis jau bija tiktāl uzlabots, ka varēja attīstīt ātrumu līdz 3000 apgriezieniem minūtē.
Otrais zoārstniecības urbju attīstības vilnis sākās pēc 2. pasaules kara, 20. gadsimta 50. un 60 gados.
Līdz ar atbilstošu instrumentu izgudrošanu, daudz pieejamāka kļuva kvalitatīva zobu labošana. Izurbto caurumu aizpildīšanā un "kronīšu" veidošanā sākotnēji izmantoja zeltu, vēlāk sāka izmantot arī citus materiālus.
Mūsdienās zobārsta urbis rotē ar ātrumu 300 līdz 400 tūkstoši apgriezienu minūtē, bet paši jaudīgākie pat 800 tūkstošus apgriezienu minūtē un spēj ļoti precīzi veikt savu uzdevumu.
Video: Zobārstniecības instrumentu vēsture.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
